Ne jau naudā ir laime

Viedoklis (R.Skidelskis, britu Augšnama jeb Lordu palātas biedrs, politekonomijas profesors. Avots: Aljazeera): Rietumu civilizācija atdzisa no mērķa iekrāt bagātību, atklājot, ka tas nogalina iespēju gūt baudījumu no šīs mantas. Kapitālisms bagātās valstīs izsmēla sevi. Pieredze rāda, ka peļņa vairs nepadara cilvēkus par laimīgiem. Kapitālisms ir brīnišķīga sistēma, lai pārvarētu deficītus. Veicot efektīvu ražošanu, tas palīdzēja daudzām valstīm izkļūt no nabadzības. Taču kad preču deficīts pārvēršas to pārmērībā, sistēma turpina izgudrot un ražot jaunas preces. Cik ilgi?

Tas ir amerikāņu dzīves stils, kur nauda un preces „runā”. Kapitālisma beigas nozīmē, ka vairs nav nepieciešamības tajos ieklausīties. Cilvēkiem jāsāk vērtēt to, kas viņiem ir, tā vietā, lai pastāvīgi vēlētos kaut ko vairāk. Bagātie pārstāj tiekties kļūt vēl bagātāki.

Tāda vērtību maiņa ir iespējama ne tikai valstīs, kuru pilsoņiem jau ir vairāk, nekā viņiem ir nepieciešams, bet arī valstīs, kur pilsoņiem ir mazāk, nekā ir nepieciešams.

Pieredze parāda, ka ekonomikas būtu stabilākas un pilsoņi laimīgāki, ja ienākumi būtu sadalīti vienmērīgi.

Replika: Neviens nevarēja paredzēt, ka mūsu daba, egoisms, neattīstīsies mūžīgi, bet pēkšņi, pirmoreiz vēsturē sāks mainīties, un no individuālā egoisma pārvērtīsies kopējā, integrālajā, globāli atkarīgajā egoismā, – un cilvēki sajutīs tukšumu iepriekšējos individuālajos egoistiskajos piepildījumos. Taču tas, kurš tomēr vēl tiecas uz „nauda ir laime”, ātri apzināsies, ka iepriekšējās metodes, lai panāktu šo „laimi”, nestrādā, tāpēc ka pasaule kļuvusi integrāla un globāla.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: