Gaisma – dvēseles mūzika

Jautājums: Man ir saprotams, kāpēc no mums slēpjas piepildījums. Taču kāpēc no mums slēptas mūsu savstarpējās saiknes?

Atbilde: Saikne un piepildījums ir nedalāmi viens no otra.

Kas ir gaisma? Kā lai paskaidro, kas ir sajūta? Piepeši savā iekšienē attiecībā pret kādu es sajūtu zināmas vibrācijas: naidu, mīlestību, bailes, rūpes. Šīs vibrācijas nav nākušas kaut kur no ārienes, tās dzima manī – manas attieksmes pret to cilvēku iekšienē.

Tās rodas tādēļ, ka es nodibinu ar viņu īpašu saikni un ar to strādāju. Un tad, ar viņu savienojoties, savās vēlmēs, sajūtās, īpašībās es jūtu īpašus iespaidus, it kā vibrāciju. Un tas tiek dēvēts par gaismu.

Gaisma neatnāk no ārienes, lai manī ietērptos, – tā atklājas manī, manā attieksmē pret kādu. Tāpat vienkārši tā nevar atklāties, – tas ir neiespējami. Tā var tikt sajusta tikai manā saiknē ar kādu citu: pieņemsim, es viņam dodu sajūtu, bet viņš saņem, vai otrādi.

Nepieciešama saikne, kas savieno divus, kuras iekšienē tiek izjusta kaut kāda vibrācija, iespaids, dēvēts par gaismu. It kā vads, kas nostiepts no viena pie otra, pa kuru caurtek strāva, vai arī caurule, kas mūs savieno.

Sanāk, ka gaisma – tā ir tā pati tilpne, kura savā iekšienē sajūt visiespējamākās izmaiņas. Mainās nevis pati gaisma, bet vēlmes, tajās pārdzīvojamie iespaidi. Taču no ārienes nekāda gaisma nenāk.

Tas ir kā stīgas vibrācija, kas rada mūzikas instrumenta balsi, – un tas tiek dēvēts par gaismu. Tādējādi mums pašiem ir sevī jārada atdeve un mīlestība, un tad šīs mīlestības un atdeves iekšienē sajutīsim tās iekšējo sakni, kas dēvēta par Radītāju.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 20.09.2011

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: