Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Pakāpe, kura seko pēc mūsdienu iekārtas sagraušanas, – tā ir nacistu vai fašistu vara. Tas nozīmē, ka mēs vēl atrodamies cilvēces attīstības starpposmos, un cilvēce vēl nav sasniegusi augstāko pakāpi. Un kurš var paredzēt, cik daudz asiņu tiks pasaulē izliets, pirms mēs sasniegsim šo vēlamo pakāpi?

Mums priekšā ir problēma: kā no šodienas etapa pāriet uz altruistisko etapu? Vienlīdzība un taisnīga sadale – tie nav vienkārši vārdi, aiz tiem jāstāv lielam sagatavošanas darbam masu audzināšanā un jauna sociālā tīkla izveidošanā, kas ir reāls, nevis virtuāls. Šīs lietas nav acīmredzamas, un evolūcija mūs pie tām nenoved dabiskā ceļā. Šajā gadījumā tā prasa no mums apzinātu līdzdalību un personīgā ļaunuma apzināšanos.

Mums nelīdzēs revolūcijas „uz labu laimi” ar iziešanu laukumos un bastīliju ieņemšanu. Mēs runājam nevis par secīgu egoisma attīstību, kurš caursit ierindas vai režīma aizsegus, un izraujas uz jaunu plašumu. Tas virzās arvien tālāk no verdzības uz brīvību, taču šī ir viltus brīvība, – patiesībā mēs nonākam daudzkārt izsmalcinātākā vergturības formā.

No otras puses, nav iespējams pāriet no egoistiskās iekārtas uz altruistisko pēc tās pašas noietās shēmas. Šeit nepieciešama ļaunuma sajušana un apzināšanās, šeit nepieciešama vajadzība pēc stāvokļa nomaiņas, – par spīti mūsu personīgajai dabai. Tas nozīmē, ka mums jāsagatavojas iekšējam apvērsumam: jāizveido apkārtne kā iedarbības faktors, jāizmanto kabalas zinātne kā līdzeklis, kā darba instrukcija un jānoformē piramīda, lai vadošā, saprotošā, jūtošā daļa nostātos šī procesa priekšgalā.

Jāpārvār izmisuma un bezpalīdzības pakāpes tekošajā stāvoklī. Nav pietiekami vienkārši atzīt, ka visi līdzekļi ir izsmelti, kā patreiz runā ekonomisti, pedagogi un citi speciālisti. Jāpiekrīt vēl tam, ka turpmākā lejupslīde mūs novedīs pie kraha.

Tad viņi spēs izdzirdēt vēstījumu par Dabas nodomu, kura mums sagatavojusi visu šo ceļu, lai šodien mēs sajustu nepieciešamību sevi mainīt un atrastu līdzekļus, lai pārveidotu sevi pretstatā tam, kādi esam šodien. Ja cilvēki to sadzirdēs, mēs varēsim iziet attīstības posmus salīdzinoši gludi. Viņi izvairīsies no sāpēm, ja sadzirdēs, ja vēlēsies uztvert vēstījumu, lai to īstenotu. Un tādā veidā mums priekšā stāvošos etapus varēs pārvarēt bez īstās asinsizliešanas. Pretējā gadījumā mūs gaida lielas ciešanas.

Mums paveras apvērsuma mirklis, bifurkācijas punkts. Pāriet no egoistiskās iekārtas uz altruistisko, uz atdevi, uz taisnīgu sadali, uz sociālo taisnīgumu un savstarpējo galvojumu var tikai divos veidos:

∙ Ar smagām nelaimēm. Pašas par sevi tās nelīdzēs, ar nelaimēm nav iespējams kaut ko iemācīties. Taču tām sekos analīze un secinājumi.

∙ Ar izplatīšanas palīdzību, pateicoties kurai cilvēki sapratīs: citas izejas nav, mums nepieciešams nomainīt tendenci.

Mēs ar jums atrodamies tajā pašā punktā, un šie stāvokļi tagad sāks īstenoties.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod”, 20.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment →