Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Kā piemēru izskatīsim Zemeslodi. Periodu laika gaitā, kad bargā cīņā sadūrās divi spēki, kas ietverti zemeslodē – pozitīvais un negatīvais, – atvēsinošais spēks pārvarēja šķidrās liesmas spēku, atvēsināja apkārt lodei esošo garozu un tajā nostiprinājās. Taču spēku cīņa nenoklusa, un pēc kāda laika šķidrās liesmas spēks no jauna guva pārsvaru.

Un no jauna sākās cīņu periods, līdz atvēsinošais spēks atkal guva virsroku pār uguns spēku. Un otrreiz apkārt lodei atdzisa cietā un aukstā garoza. Taču šoreiz tā bija biezāka un izturīgāka pret šķidruma izvirdumiem no lodes dzīlēm, un tās spēks bija pietiekams ilgākam laikam.

Taču galarezultātā šķidrumi no jauna guva spēku, un izvirda no lodes dzīlēm un sašķēla garozu lauskās, un no jauna viss tika izpostīts un kļuva par šķidru lodi. Tā periodi nomainījās viens pēc otra.

Un katru reizi, kad atvēsinošais spēks guva virsroku, tā izcīnītā garoza kļuva arvien biezāka, līdz beigu beigās pozitīvie spēki guva uzvaru pār negatīvajiem, un nonāca pie absolūtas harmonijas: šķidrumi ieņēma savu vietu zemes dzīlēs, bet aukstā garoza ieguva tiem apkārt savu galīgo biezumu, – un tad uz tās kļuva iespējama organiskās dzīvības izveidošanās.

Šos pretējos spēkus var novērot visos dabas līmeņos. Un galvenais, ka ar kara palīdzību starp tiem tie nonāk pie līdzsvara. Tas ir pats būtiskākais. Lai kur šie spēki sastaptos, tie viens ar otru cīnās. Tikai ārēji tā ir cīņa, taču iekšēji – izlīgšana.

Izlīgstot, tie katru reizi veido arvien attīstītākas formas. Sakumā, pretošanās ceļā, šie spēki viens ar otru sasaistās – un izveido atomus, molekulas, savienojumus, visiespējamākos nedzīvās matērijas veidus Visumā. Pēc tam tie paši divi spēki – pozitīvais un negatīvais – apvienojas jau dzīvības radīšanai, sākot no primitīvā līmeņa līdz augstākajam. Tādējādi to karš – patiesībā nav karš, bet saikne. Taču to saskatīt mēs varam tikai tajā dziļuma pakāpē, ciktāl spēj iekļūt mūsu skatiens. Un tāpēc šodien mēs varam iegrimt šo divu spēku, kas darbojas cilvēku sabiedrībā, opozīcijā un izraisīt pasaulē karus. Taču ir arī cita iespēja: saprast, ka pretestības spēki galarezultātā ir aicināti, lai panāktu savstarpēju izlīgšanu. Un ja tā – tad izdarīsim to iepriekš, neapgrūtinot sevi ar asins izliešanu, kas beigu beigās norādīs mums uz to pašu apvienošanās vietu. Mēs visu varam izdarīt laikus.

Tomēr šeit nelīdzēs naudas un resursu pārdalīšana no bagātajiem trūcīgajiem. Taisnīga sadale katram ir taisnīga pēc sava uzskata, un tādēļ ved pie kariem un spēka sāncensības. Mums jāsaprot, kāds būs nākamais attīstības posms, kādu formu  iegūs mūsu galīgā vienotība. To radot laikus, jau patreiz, mēs izvairīsimies no kara, kurš liesmo ceļā. Mēs „pārlēksim” tam pāri, lai tajā pašā brīdī nokļūtu labajā vienotības etapā.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod”, 20.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment →