Jautājums: Pēc laikraksta „Narod” mēs redzam, ka neaprobežojoties tikai ar kabalas darbiem, Bāls Sulams izdarīja krasu pavērsienu pretī masām, vērsās pie tautas un pasaules. Vai arī mēs šodien ejam viņa pēdās?

Atbilde: Vispirms kabalistam jāizpilda pamatdarbs, lai viņam būtu ar ko nākt klajā. Bāls Sulams uzrakstīja „Desmit Sfirotu Mācību” un skaidrojumu „Sulam” Zoar Grāmatai, ka arī citus pamatmateriālus.

Taču kabalas zinātne jāīsteno dzīvē, jārealizē, lai atklātu to, par ko tā klāsta. Un darbs tiek veikts tikai starp mums. Patreiz savās egoistiskajās savstarpējās attiecībās mēs starp mums atklājam šodienas realitāti, taču altruistiskajās savstarpējās attiecībās atklāsim garīgo pasauli.

Tā nav kaut kur aiz debesīm – tā slēpjas mūsu savstarpējā saiknē. Sakārtojot saikni, kas pretstatā mūsdienu, mēs atklājam garīgo pasauli, kura pretstatā šai pasaulei. Un tad ienākam šajā iekšējā saiknē, mūžīgā pasaulē, neatkarīgi no ķermeņa un no materiālajiem notikumiem.

Mums grūti saprast, taču neskatoties uz to, tas tiek īstenots savstarpējās labošanās ceļā starp cilvēkiem šodienas realitātē.

Sacīts: „Es radīju ļaunuma sākotni un radīju metodiku tam kā piedevu, jo tajā apslēptā gaisma atgriež cilvēku pie Avota”. Kabalas metodika ir vajadzīga, lai izlabotu sevī slikto attieksmi pret citiem, un sāktu mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.

Taču kādēļ tas ir vajadzīgs? Tādēļ ka, pateicoties tam, es atklāju Radītāju. Savā saiknē ar tuvāko, mīlestībā pret viņu es atklāju Radītāju. Un tad saplūstu ar Viņu savās īpašībās, pārejot uz augstāko dimensiju, kura atrodas nevis nezināmi kur, bet tieši mūsu labajā savstarpējā saiknē.

Lai šajā ceļā palīdzētu cilvēkiem, mums šodien atklājas sliktā saikne, krīze. Un tas ir brīnišķīgs stāvoklis, vēsturiskās attīstības „pērle”: esam nešķirami saistīti vien ar otru un mūsu saikne ir slikta. Mums neizdosies to pārraut, lai kā mēs censtos to izdarīt. Tā tikai kļūs arvien stiprāka, atklājot arvien lielāku ļaunumu, kurš piespiedīs mūs izlabot situāciju.

Tātad mūs virza uz priekšu brīnišķīga tendence ļaunuma atklāšanā. Viena monētas puse jau sāk izpausties. Un tādējādi kabalistam, kurš pabeidzis „teorētisko” daļu, nepieciešama prakse. Dabiski, ka Bāls Sulams uzsāka rakstīt rakstus par to, kā praksē realizēt kabalas metodiku. Viņa dēls un sekotājs Rabašs arī uzrakstīja milzums daudz rakstu par darbu grupā. Citu iespēju vienkārši nav.

Risinājums atklājas tieši cilvēku savstarpējās saiknes labošanā – mums visnepatīkamākajā un nīstamākajā darbā. Neko darīt, tieši tas arī ved uz labestību.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod”, 09.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →