Viedoklis (R.Metjūzs, prof., Starptautiskās Līgas stratēģiskās pārvaldes prezidents): Bībeles stāstā Bābeles iedzīvotāji mēģināja uzbūvēt patērētāju torni līdz debesīm. Projekts izgāzās: tornis sagruva, kad cilvēki zaudēja spēju saprasties.

Rezumējums: Pasaules ekonomika sadūrās ar īpaši dziļu krīzi kopš Lielās depresijas brīža: pārmērīgs parāds, pastāvīga pieprasījuma radīšanas nepieciešamība, nav sapratnes par to, ka finanšu sektors – tā ir kazino rulete, bet mūsdienu biznesa modelis, kas izveidots uz alkatības principiem, būtībā ir nenoturīgs.

Pasaules ekonomika ir maksātnespējīga: parāds pārsniedz maksātspēju par 100%. Defolts ir neizbēgams un skars ģeopolitisko situāciju. Saasināsies domstarpības, nacionālisms, terorisms. Nesekmīgi būs mēģinājumi novērst klimata izmaiņas. No citas puses, krīze var izsaukt visai iespaidīgu attīstības fāzi, atvērt jaunus esamības ceļus.

Ievads. Saskaņā ar Bībeles stāstu, Bābeles iedzīvotāji sāka būvēt torni, kurš ļautu viņiem nokļūt līdz debesīm. Tornis sabruka, kad viņi zaudēja spēju komunicēt: viņi pārstāja runāt vienā valodā.

Pēdējos 20 gadus mēs mēģinājām radīt Bābeles torni, kas veidots pamatojoties uz patēriņa interesēm. Tas tika izveidots no parādiem – un sabruka, tāpat kā pārliecība finansiālās pasaules drošībā.

Finansiālais Bābeles tornis tika uzbūvēts no simboliskiem aktīviem, kam ir tikai spekulatīva vērtība. Tornim obligāti bija jāsagrūst, kad tika zaudēta saskarsmes valoda – finanšu valoda negaidīti sāka paust tikai tukšus solījumus.

Bābeles torņa sabrukums. Kaut arī liekas, ka krīze sākās finanšu sektorā, taču tās saknes atrodas daudz dziļāk. Nerimstoša dzīšanās pēc konkurences priekšrocībām noveda pie preču un pakalpojumu apjoma milzīgās daudzveidības. Tirgus dalībnieki saprot kā radīt vajadzību pēc pieprasījuma.

Tajā laikā ekonomisti ignorēja pieprasījumu un koncentrējās uz piedāvājuma pieaugumu. Pēdējo 20 gadu laikā firmu konkurences priekšrocību maniakāls meklējums izpaudās parādu radīšanā no spekulācijām.

Šis Bābeles tornis ir uzbūvēts uz iluzoriska fundamenta no aktīviem, kuriem bija vērtība tikai līdz tam laikam, kamēr mēs turpinājām mānīt sevi attiecībā uz to, ka tiem ir vērtība.

Agri vai vēlu, taču tam bija lemts sabrukt, un kritiskais brīdis iestājās tad, kad tika zaudēta saskarsmes valoda. Būvētāji, piegādātāji un torņa menedžeri beigu beigās pārstāja komunicēt, jo vairs neticēja, ka aktīviem, kurus viņi tirgoja, ir reāla vērtība.

Kritisks punkts vai pāreja pie jauna etapa. Taču kādas ir krīzes pozitīvās sekas? Mēs sasniedzām kritisko punktu (pārejas fāzi), kad iespējamas jebkura mēroga izmaiņas.

Tekošās krīzes intensitātes samazināšana var būt sasniegta tikai ar starptautisko sadarbību, nevis ar tieksmi uz nacionālās konkurences priekšrocību.

Labklājībai ir milzīgas priekšrocības, ja tā dalās vienmērīgi. Mūsdienu finansiālais Bābeles tornis, tāpat kā tā bībeliskais prototips, personificē muļķīgu mēģinājumu esamības galvenās cerības un aspektus noteikt pilnīgi materiālistisku uzņēmumu ietvaros.

Tā būvniecība bija azartspēle ar ļoti augstām likmēm. Tā ir spēle ar negatīvu summu, kurā uzvarētāji gūst milzīgus laimestus, tomēr tie ir daudz zemāki par  sabiedrības zaudējumiem, kura cietīs nākamajos dažos gados.

Jaunie esamības ceļi. Bagātības pieaugums ir izveidots balstoties uz pārrāvumu starp cilvēka zinātnisko un garīgo attīstību. Bez jucekļa, kas izveidojās izpratnē par bagātību, sāka jaukt arī garīgumu (atdeves un mīlestības īpašību) ar misticismu un māņticībām. Mūsdienu finansiālā Bābeles torņa kolapss – signāls par esamības jaunu sapratni. Šīs problemātikas izstrāde – Starptautiskās Līgas stratēģiskās pārvaldes galvenais mērķis.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija, Senā Babilonija | Add Comment →