Kurš ir integrāls, tas arī gūs panākumus

Jautājums: Vai mēs atstājam cilvēkiem izvēli, skaidrojot viņiem integrālās pasaules likumus?

Atbilde: Nē, jo šie likumi nav atkarīgi no mums. Iedomājies fantastisku sižetu: mums tuvojas citplanētiešu kuģis un iepriekš brīdina, ka līdz viņu ierašanās mums jāsasniedz savstarpējais galvojums. Kurš nesasniegs, tam nav uz ko cerēt. Tāpat darbojas Dabas likumi: pēkšņi mums atklājas un liek apzināties notiekošo.

Dabas likums ir negrozāms. Esam nonākuši pie vienotās sistēmas etapa, tās likums – visu daļu savstarpējā saikne. Tas arī ir savstarpējais galvojums – citiem vārdiem, savstarpējais atbalsts, uzticīga dalība kopējā dzīvē, savstarpējā sapratne un cieņa, biedriskas attiecības. Ietērpiet to dažādos vārdos, lai tie ir labsirdīgi un sasilda sirdi, taču neaizmirstiet cilvēkiem darīt zināmu to faktu, ka tas ir nemainīgs likums, un no  tā nav iespējams aizbēgt.

No mūsu paskaidrojumiem ir atkarīga šodiena un rītdiena. Galvojuma nepieciešamība vairs neizzudīs, tā tikai no dienas dienā pieaugs un pieprasīs no mums īstenošanu. Kopējā sistēma arvien vairāk noslēdzas un sakļaujas, savstarpējā saikne kļūst arvien ciešāka, datu nodošana caur savstarpējām komunikāciju līnijām pieņemas spēkā, kļūst uzstājīgāka, intensīvāka.

Mēs arvien skaidrāk atklāsim šos procesus, un panākumus gūs tas, kurš tos sapratīs un atzīs. Jebkurā pasaules daļā, jebkurā sabiedrībā, rūpniecībā un tirdzniecībā, bērnu audzināšanā – jebkurā sfērā veiksme sekos tam, kurš pareizāk spēs izmantot šo integrālo sistēmu, kurš pats kļūs integrāls. Viņš iegūs pareizu pieeju un pareizu aprēķinu, viņš pareizi sastādīs līgumus, gūs panākumus it visā, jo viņā atradīsies kopija, ārējās sistēmas atveidojums.

Mums šodien nav šīs atbilstības, un tāpēc mēs atrodamies krīzē: iekšēji esmu egoists, bet sistēma man atklājas jau apvienotā veidā, aptveroša jau visus. Rezultātā es nevaru pret kādu un pret kaut ko attiekties pareizi.

Tātad Daba mūs noliek neizbēgamas nepieciešamības priekšā. Tomēr skaidrojumos vajadzētu mīkstināt šo stingro aicinājumu. Mūsu pienākums – neierobežot cilvēka brīvību, neiedzīt viņu strupceļā, bet gan sasildīt, neskatoties uz pārmaiņu nenovēršamību.

Process kardināli mainās, ja nonākam pie atbilstības ar sistēmu. Iedomājies, ka tauta pacentīsies sasniegt galvojumu, savstarpēju dalību. Tas radīs mūsos milzīgu vēlmi palīdzēt cilvēkiem. Viņi – kā bērni, un kaut gan viņi vēršas nevis pie mums, mēs ņemam dziļi pie sirds viņu vēlmi, kuru nespējam apmierināt. Tā mūs iekšēji plēsīs pušu, un ar to mēs izsauksim varenu spēku, lai kļūtu par tā pavadoņiem. Un, lūk, kā mums, tāpat arī viņiem atklājas Radītājs.

Pat ja arī viņi vēl nejūt, ka tas ir Viņš. Sākuma pakāpienos tas šķiet nevis kā Augstākais spēks, bet kā dabas parādību un spēku sapratne, kas darbojas pasaulē, kas izpaužas kā vispārējā savstarpējā saikne un savstarpējā iedarbība. Gaiss piepeši kļūs biezāks, un cilvēks iegūs vispārēju izpratni, kopīgu sajūtu ar citiem, vienotību bez vārdiem.

Un tā jau ir atklāsme, jo cilvēks saņem jaunu saprātu, jaunu sajūtu, plaši atver savu atjaunoto uztveri un pēkšņi ievēro to, kas iepriekš viņam nepastāvēja.

Mēs atrodamies uz sliekšņa, tas ir ļoti saviļņojošs periods. Es ļoti uztraucos, jo nekad iepriekš vēsturē tas nenotika, bet šodien mums to uzliek par pienākumu. Es gaidu, lai jūs beidzot sasniegtu to, ko vēlaties. Tā ir iespēja visai pasaulei: šodien mēs varam paātrināt un saīsināt visu procesu. Cerēsim, ka mēs gūsim panākumus.

Līdz šim savā izaugsmē mēs virzījāmies uz priekšu nevis ar savu prātu, nevis pateicoties personīgajiem pareizajiem lēmumiem, bet ar Augstākā spēka palīdzību, – un tomēr mūs pie tā noveda. Un tas ir ļoti svarīgi.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod” („Tauta”), 04.09.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: