Lasīšana – tā ir atklāšana

Zoar Grāmata. Nodaļa „Toras grāmatas noslēpums”, 226. p.: Toras grāmatu atļauts lasīt tikai vienam cilvēkam, bet visiem pārējiem uzmanīgi un klusuciešot jāklausās, lai sadzirdētu vārdus, kas nāk no viņa mutes, it kā viņi to patlaban būtu saņēmuši no Sinaja kalna. Un līdzās tam, kurš lasa Toru, jānostājas „augšupejošajam pie Toras”, un jāstāv klusuciešot, lai dzirdētu tikai vienu runu, bet ne divas.

Nevajag aizmirst, ka runa iet par vienu cilvēku. Tas, kurš lasa un klausās Toru, tauta, Radītājs un radījums, kalns un stabs, pie kura skaita lūgšanu, – visas šīs īpašības atrodas vienā cilvēkā. Tas viss – viņa iekšējie stāvokļi. Mums tie ir sevī jāatpazīst, jāsameklē, uz ko tieši attiecas katrs vārds, katra īpašība.

Runa iet par augstākās dabas atklāšanos radījumam saskaņā ar īpašību līdzību tajā labošanās mērā, kuru radījums iziet. Lasīšana – nozīmē atklāšanu.

Ja cilvēks nav spējīgs sev iztēloties patieso stāvokli, tad labāk neko neiztēloties. Citādi viņš sāks sev iedomāties pasaulīgu ainu – kā paņem Toras grāmatu no skapja, paceļ to uz paaugstinājuma, sāk lasīt – un viss. Taču ne par to iet runa.

Protams, ka tas viss – simboli, kas atspoguļojas materiālajā, taču no tiem cilvēkam jāpaceļas augšup uz pirmējo formu, lai šķietamās pasaules vietā, kura patreiz mums atklājas, viņam atklātos patiesā pasaule: vēlme baudīt, kas izlabota visās savās daļās, un kura izpaužas kaut kādā formā, un Toras grāmata – gaismas atklāsme vēlmes iekšienē.

Mūsu vēlme pastāvīgi mainās, tā līdzinās burtiem, kuri visu laiku parādās un atklājas, un burtu nolasīšana balsī („taamim”, „nekudot”, „tangin”) piepilda burtus. Tādā veidā cilvēks atklāj gaismu tilpnes/ vēlmes iekšienē. Tas tiek dēvēts par Toras grāmatas  lasīšanu, par kuru sacīts, ka cilvēkam tā jāuzraksta uz savas sirds. Sirds – tās ir visas vēlmes.

Un tad visas manas vēlmes, visas manas īpašības, viss manī esošais pārvērtīsies par Toras burtiem. Vēloties tos sakārtot pareizi, es šos burtus piepildu ar „garšām”/ „taamim”, „punktiem”/ „nekudot” un „kroņiem”/ „tagin”. Tad man ir Toras grāmatas teksts, ar kuru es dzīvoju, sajūtu uz sevis, – un tā ir mana garīgā dzīve, Toras teksta plūsma, par kuru kļūst pats cilvēks. Nav cilvēka atsevišķi no Toras, atsevišķi no Toras burtiem, tas viss – viņš pats.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 31.08.2011.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: