Viedoklis (А. Dolgins, prof., Zinātnisko pētījumu fonda vadītājs): Pašlaik tiek dots daudz skaidrojumu krīzei. Eksistē viedoklis, ka visā ir vainīgas amerikāņu bankas, kuras devušas  pārāk daudz sliktu kredītu cilvēkiem, kuri nav varējuši tos apkalpot, un atdeva atpakaļ – un tirgus sabruka.

Pasaule iesaistījās pārražošanā, visu neiedomājamo vajadzību apmierināšanā. Cilvēki pielika pūles, lai dzīvotu labāk un saturīgāk. Taču sistēmiskās krīzes laikā lieku preču vērtība krasi krītas.

Mūsdienu ekonomikas spēks atrodas brīvā ideju un resursu pārtecē. Taču ir arī tikpat ātra kritumu un panisku prāta ieviržu pārtece. Tika uzsākta totāla trendu pārcenošana. Cilvēki aizdomājās, vai patiešām tik lielā mērā viņiem vajadzīgas pārmērības? Visi sastinga neizlēmībā…

Replika: Neizlēmībā sastinga mūsu egoistiskā vēlme, kas pēkšņi atklāja, ka jebkura bauda to nav spējīga piepildīt, jo tā sāk uzdot jautājumus nevis par pašu piepildījumu, bet par piepildījuma jēgu. Šo jautājumu mēs arī sajūtam kā krīzi. Pagaidām vēl visi nesajūt to skaidrā veidā, taču tas ir visa, ar ko mēs nodarbojamies, bremzēšanas būtība.

Šis jautājums arī pacels mūs jaunā dimensijā, pie citām vērtībām: nevis ar ko piepildīt dzīvi, bet kā pārvērst to par mūžīgu šajā pasaulē, jo jebkuru mūsu darbību jēga – lai aizmirstu par nāvi. Brīvība no nāves eņģeļa ir kabalu studējošo lozungs.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →