Viedoklis (Duglass Volkers, Ridženta (Virdžīnija) universitātes ekonomikas prof., ANO darbinieks finansiālās krīzes jomā): Šodien notiekošie dramatiskie notikumi finanšu tirgos nav vienkārši ekonomiskā krīze, tā ir postmoderniskās ekonomikas visas sistēmas fatālā krīze.

Šī sistēma turējās uz patērētāju apziņas un sīku investoru manipulācijām no spekulatīvu ekonomisko elišu puses. Tai ir raksturīga uzpūsta, ar manipulāciju uzspiesta preču, pakalpojumu, valūtu, akciju, kredītu vērtība.

Tagadēja krīze ir uzticības krīze informācijai postmodernajā sabiedrībā, kur vārds „taisnība” sāka tikt uztverts kā smieklīga un naiva muļķība. Šī sabiedrība turējās uz vispārējās krāpšanas un manipulācijas pamatiem.

Taču agri vai vēlu iluzoriskai, viltotai, konstruētai pasaules ainai bija jāsaduras ar bargu ekonomisko realitāti. Kad tas notika, gaisa pilis sāka sabrukt. Cilvēki sāka saprast, ka ekonomikā, kas ir izveidota uz meliem un manipulācijām, nedrīkst nevienam uzticēties. Taču vispārējās neuzticības situācijā tirgi un ekonomika nevar eksistēt.

Šo ekonomiku gadsimta vidū radīja strauji attīstījušies manipulācijas instrumenti: TV, reklāma, mārketings, brendings, PR, spekulatīvie globālie finansiālie tirgi utt. To darba rezultāts – pasaules ainas apzināta sagrozīšana, melu vērtību radīšana, iracionālas patēriņa uzvedības formējums.

Tie mēģināja iestāstīt, ka taisnība – tie ir jebkuri vārdi, kuriem tic; ka interpretācija ir svarīgāka par realitāti; ka īstas vērtības formējas nevis ar racionālām cilvēku interesēm, bet ar iracionāliem tēliem un simboliem.

Šī sistēma izveidojās pagājušā gadsimta vidū, kad ražošanas ekonomikas un ražošanas ekspluatācijas vietā atnāca manipulatīvā ekonomika.

Cilvēks tajā kļuva par ekspluatācijas objektu ne tikai kā ražotājs, bet arī kā uzspiestu preču patērētājs, un kā uzpūstu finansiālo institūtu investors. Manipulējamo lomā nokļuva veselas tautas un valstis, kuras mainīja savus resursus pret iluzoriskiem finansiāliem instrumentiem, kas netika nodrošināti ar reālām vērtībām.

„Priekšnesums beidzās. Laiks uzģērbt kažokus un atgriezties mājup. Atskatījāmies, taču ne kažoku, ne māju vairs nebija” (V. Rozanovs par „ierastās pasaules” krahu pēc 1917. gada revolūcijas).

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →