Viedoklis (Haralds Šumans, viens no galvenajiem vācu speciālistiem globalizācijas jomā): Eiro zonai ir nepieciešama vienota ekonomiskā politika un vienota ekonomiskā valdība. Citādi nacionālie balansi, kas ir atšķirīgi viens no otra, sagraus visu projektu kopumā.

Mums ir jārada koordinēta ekonomiskā, sociālā, nodokļu politika, citādi eiro ir nolemts neveiksmei. Pašlaik mēs atrodamies fāzē, kad vāciešiem, francūžiem, holandiešiem ir jāsaprot, ka nedrīkst tiekties uz eksporta pārākumu laikā, kad citas valstis iegrimst parādos. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: KZA prezidija projekts „Pasaules dinamikas kompleksā sistēmu analīze un matemātiskā modelēšana”. Pamatsecinājumi:

1. ASV saudzējošā naudas politika noveda pie burbuļu uzpūšanas izejvielu tirgos, kas noveda pie pasaules cenu pieauguma uz pārtiku, zeltu un izejvielu precēm, kas izraisīja inflācijas spiedienu uz attīstošajiem tirgiem, un provocē pasaules ekonomikas globālās krīzes otro vilni.

2. Otrais krīzes vilnis iestāsies 2011.g. vidū-otrajā pusē, izsauks atkārtotu recesiju Eiropas Savienības ekonomikās un novedīs pie recesijas. Otrais krīzes vilnis būs līdzīgs 1970.gadu krīzēm, t.i., stagflācijas atgriešanās risks, kas pazeminās investīciju aktivitāti un saīsinās pieprasījumu. Tādēļ iziešana būs lēna, bet pieaugums slābans. 

3. Trešais krīzes vilnis iestāsies pēc 10 mēnešiem pēc otrā, taču būs arvien ātrāks un vājš. Tajā brīdī līdzīgu krīžu secība, iespējams, beigsies, noslēdzoties ar sava veida fāžu pāreju. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Kobjakovs, MVU docents, līdzautorībā ar M.Hazinu grāmatas „Dolāra impērijas noriets” autors): Šī krīze neaprobežojas ar finansiālo jomu, tā atnāca reālajā ekonomikā.

Mēs tagad dzīvojam finanšu varā, apvērstā pasaulē. Marksa reālā ekonomika – tā ir bāze, ražošana, taču finansēm ir jāizpilda apkalpojošās funkcijas. Šodien bāze un virsbūve mainījušās vietām. Finanses kļuvušas pašpietiekamas.

Eksistē veids, kā izvilkt ekonomiku un dot darbu visiem – ar militāro tehnoloģiju palīdzību. Militāri rūpnieciskais komplekss periodiski iznīcina vecos ieroču krājumus (provocējot karus), lai tādā veidā saņemtu jaunus militārus pasūtījumus. Tas arī ir vēl viens veids, kā bagātināties.

Replika: Kabala nenoliedz karu kā jaunas pasaules dzimšanas veidu, taču brīdina, ka nebūs iespējams aprobežoties tikai ar lokālu karu, jo jebkurš lokālais karš pāraugs globālajā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M.Mandelbaums, Dž.Hopkinsa institūta ārpolitikas spec., no grāmatas „Taupīga lielvalsts, vai Amerikas pasaules līderisms naudas trūkuma laikmetā”): Pasaulē vienīgā lielvalsts, kas apgrūtināta ar parādiem, kļūst vājāka.

ASV ārpolitikas svarīgākā īpatnība bija pasaules nodrošināšana ar diplomātiskiem un kara ceļiem, ar atvērto jūru un atvērtās tirdzniecības labumiem, komunisma apturēšanu, cīņu ar terorismu – ASV tika uzskatītas par pasaules stabilitātes faktoru.

Replika: Šī stabilizējošā loma „naudas trūkuma laikmetā” samazinās un, iespējams, izzūd. Pasaule kļūs neparedzama. Amerikas aiziešanai no Irākas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm var būt negatīvas sekas (terors, narkotrafiks) attiecībā uz visu Eiropu un Āziju.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Repins, f. z. k.): Globalizācijas fenomens satur:

1. Globalizācija ekonomiskajā jomā – pasaules saimnieciskās sistēmas izveidošana uz pasaules tirgus bāzes.

2. Vienota informācijas telpa – vienota planetārā informācijas tīkla izveidošana.

3. Vienota sociāli vēsturiskā telpa – planetārā sociuma izveidošana, kas iekļauj daudzveidīgus sociālos subjektus, kas attīstās kopējos vēsturiskajos apstākļos.

4. Politisko institūtu globalizācija – vienotas varas un tiesību sistēmas izveidošana, valsts robežu dzēšana.

5. Vērtību globalizācija – planetārā līmeņa kulturālā identiskuma izveidošana, kas pamatojas uz universālām vispārcilvēciskajām vērtībām. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Džordžs Soross, miljardieris): Eirozonai nāksies izstrādāt vājo valstu iziešanas mehānismu no bloka. Mēs esam uz ekonomiskās lejupslīdes robežas, kas sākas no Grieķijas, taču izplatīsies uz citām valstīm. Eiropas krīze ir koncentrēta ap eiro, un tā turpina attīstīties.

Mēs atrodamies uz kraha robežas. Jāņem vērā, ka ES izdzīvošana ir principiāli svarīga visiem, taču tāda plāna nav. Notiekošā cēlonis ir tajā apstāklī, ka Eiro no paša sākuma tika radīts ar principiālu pārrēķināšanos – bez politiskās savienības un kopējās kases atbalsta. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M.Ļeontjevs, analītiķis, publicists, prēmijas „Zelta Krievijas spalva” laureāts, raksts „Izejas no šī strupceļa nav”): Topošā ekonomiskā kolapsa algoritms ir acīmredzams. Eiropa aizies pirmā, jo tā nav spējīga tikt galā ar tādiem izaicinājumiem, kaut arī Eiropas finansiālā politika ir atbildīgākā par amerikāņu. Tomēr Eiropas konstrukcija nav radīta krīzes pārvarēšanai, tā ir radīta laimei.

Nav iespējams sinhronizēt tik nelīdzsvarotu ekonomiku uzvedību, kuras  apvienotas vienā sistēmā. Tās sinhronizēt varēja tikai naudas pārliešanas ceļā. Pārliešanas sekas – sistēmas aktīvi pārvērtīsies sistēmas parādos. Tā ir simetriska shēma. Mēs varam novest pie bankrota Grieķiju, taču atklāsim, ka sabruka Francija un Vācija, jo tās kreditēja Grieķiju (Itāliju, Spāniju, Portugāli, Īriju, Islandi, Beļģiju un citas valstis). (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (S.Steiplzs, ZPI „Rido” prezidents, Kanāda):

Ekonomiskā nevienlīdzība pieaug – tādā veidā arī pieaug jaunu konfliktu daudzums.

Globālās ekonomiskās integrācijas piekritēji apgalvo, ka globalizācija sekmē mieru un trešās pasaules valstu ekonomisko attīstību. Viņi apgalvo, ka „paisums paceļ visas laivas”, korporāciju peļņa noved pie kopējās labklājības pieauguma. Tomēr pastāv nopietni pierādījumi par pretējo.

Valstu ekonomiskā nevienlīdzība pasliktinājās, trešajās pasaules valstīs noris vairāk karu, vairākums no tiem ir pilsoņkari. Masu mēdiji apgalvo, ka to cēloņi ir reliģiski vai etniski, taču visu karu pamatavots – ekonomika. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (L.Brauns, grāmata „Pasaule uz robežas”): Vai spēsim nomainīt virzienu ātrāk pirms būsim pārkāpuši robežu? Pasaule atrodas nelaimē. Bizness štatu režīmā nestrādā. Ir nepieciešams veikt pārmaiņas kara laika tempos, lai novērstu lielu katastrofu daudzumu, kuras gulstas viena uz otru ceļā uz neatgriezeniskām pārmaiņām.

Replika: Viņš uzrakstīja par to jau dažus gadus iepriekš, taču tiktāl viņā neviens neieklausās, kaut arī viņš ir pazīstams publicists. Laikam tikai satricinājumi piespiedīs ieklausīties, taču vai nebūs jau par vēlu – nevis attiecībā uz pilnīgu civilizācijas iznīcināšanu, bet lai nonāktu pie pilnīgas labošanās mierīgā ceļā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M.Deljagins, globalizācijas problēmu institūta dir.): Globālā finansiālā krīze – tikai cilvēces visaptverošo izmaiņu ārējā izpausme uz principiāli citu cilvēciskās sabiedrības organizāciju.

Informācijas tehnoloģijas rada nelielu vadošo eliti. Tādēļ 70% iedzīvotāju ir lieki un nepieciešams veikt to utilizāciju – fizisko vai sociālo.

Globālā komunikācija radīja visizdevīgāko biznesu – cilvēciskā uzskata formēšanu. Tas kvalitatīvi maina cilvēciskās attīstības raksturu: ja agrāk visā savas eksistences laikā cilvēce attīstījās uz apkārtējās vides pārveidošanas rēķina, tad tagad tai pirmoreiz ir obligāti jāizdzīvo un jāattīstās izmainot sevi pašu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→