Monthly Archives: augusts 2011

Vispasaules valsts

Viedoklis: Martins Volfs (The Financial Times vadošais ekonomikas komentētājs, Pasaules politikas Oksfordas institūta vec. zin. darbinieks): Vienmērīga uzplaukuma pasaulē galvenais šķērslis – suverēnu valstu esamība. Problēmas, ar kurām mēs šodien sastopamies, rada nevis atsevišķu valstu kļūdas, bet gan pati to eksistence.

Nevienlīdzība starp cilvēkiem pastiprinājās sakarā ar atšķirīgu sabiedrību attīstības nevienmērību. Dzīves līmeņa plaisa starp bagātākajām un nabadzīgākajām pasaules valstīm turpinās pieaugt. (vairāk…)

Akmens, kurš atdzīvojās

Aprēķins, kuru es veicu parcufa galvā, bija tāds: Tu dod man, es dodu Tev – esam norēķinājušies. Protams, tās bija garīgās darbības atdeves dēļ, taču līdzās tam, ko es patreiz atklāju – Tavas īpašās attieksmes priekšā, tas izskatās pēc zināma veida „aprēķina”. Un tāpēc es nespēju izturēt šo stāvokli ar ekrānu „taburā”.

Es redzu, ka attiecībā pret Viņu esmu veicis sīkumainu aprēķinu, un man ir kauns! Šī aiziešana no iepriekšējā stāvokļa un gaismas izstumšana (istalkut) – gluži kā samazinājums. Es nespēju pārdzīvot to, kā izturējos pret Tevi. Tu izturējies pret mani ar tik bezgalīgu mīlestību, bet es veicu aprēķinu, cik man tas maksās. (vairāk…)

Bez apslēptības nesasniegt pilnību

Raksts „Apslēptība” no grāmatas „Šamati”: Apslēptība – labošanās, bez kuras cilvēks nespētu sasniegt nekādu pilnību, jo citādi viņš nav spējīgs izzināt garīgā svarīgumu.

Gaisma mūs radījusi kā vēlmi baudīt, tāpēc mēs pilnībā atrodamies tās varā, un nejūtamies kā eksistējoši. Tāpat kā šodien mēs pagaidām vēl nejūtam savu eksistenci, bet tas, kas mums ir – tā ir maldu sajūta. Izjust sevi kā atdalītu, attālinātu, atšķirtu var tikai ar nosacījumu, ka atrodies pretstatā tam, no kura esi atšķirts. (vairāk…)

Visas nepilnības sakne – manī

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (93.): Kas ir visas nepilnības sakne? – Īpašību atšķirība vēlmē saņemt baudu no Radītāja.

Mēs vienmēr sevi pārbaudām attiecībā pret Radītāju, mums nav cita etalona. Sākotnēji radījumam, kurš radīts „no nekā” – šajā tukšumā nav nekādas atskaites sistēmas. Šis radījums, kurš dzimis „no nekā”, var pārbaudīt sevi tikai attiecībā pret „eksistējošo no eksistējošā”, attiecībā pret gaismu. (vairāk…)

Radītāja veidotājs

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 637. p.: Un kad Radītājs vēlējās izveidot pasauli, viņš lūkojās Torā, katrā tās vārdā un saskaņā ar to radīja pasauli. Tāpēc, ka visi pasauļu elementi un darbības atrodas Torā, Radītājs tajā lūkojās un veidoja pasauli.

Bāls Sulams to skaidro piemērā ar cilvēku, kurš vēlas uzcelt māju. Vispirms viņam rodas tāda doma, bet pēc tam viņš sāk domāt: kādu māju, kāda tā ir, kāda forma tai jāiegūst, kādi materiāli tam ir nepieciešami, un tā tālāk. (vairāk…)

Nevis krīze, bet izrāviens

Jautājums: Kā paskaidrot cilvēkiem, ka nevaldāmā patēriņa ēra ir beigusies?

Atbilde: Cilvēks pat bez paskaidrojumiem grib ēst, bet krīzes apstākļos viņš ēdienu varēs dabūt tikai no valsts.

Jautājums: Tātad mēs veidojam vispārējas labklājības valsti?

Atbilde: Protams, valstij ir jānodrošina visi ar mājokļiem, pārtiku, apģērbu, medicīnas pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Pats nepieciešamākais – tas nenozīmē 500 grami maizes un glāze ūdens dienā. Nē, mēs runājam par normālu eksistenci, bet ne vairāk par to. Turklāt visā parējā mēs mācam cilvēku kā saņemt ideālo piepildījumu no cita avota, tā vietā, lai dzītos pēc „civilizācijas labumiem”. (vairāk…)

Viedais sevi audzina kā jaundzimušo

Ja cilvēks netiecas sevi egoistiski piepildīt, negaida, ka atnāks gaisma un piepildīs viņu bez jebkādas sagatavotības, bet saprot, ka gaisma – tā ir sajūta vēlmes iekšienē, tad tāds cilvēks, kurš vēlas sevi izmainīt, tiek dēvēts par viedo.

Viņš saprot, ka viņam devuši izjust tikai pirmo, nelielo iespaidu. Visas pārējās parādības viņš sajutīs tikai ar nosacījumu, ka savu vēlmi attīstīs mērojot četras stadijas. Tur, pašā pēdējā vēlmes attīstības stadijā, viņš sajutīs sevi kā atdodošais – un attiecīgi tam izjutīs dzīvi atdevē, kuru dēvē par augstāko gaismu. (vairāk…)

Kabalisti – par brīvo izvēli, 1.d.

Piezīmes iekavās – manas.

Vai cilvēkam ir brīva izvēle?

Katrs no mums ir sava veida mašīna, kas radīta un darbojas saskaņā ar divu ārējo spēku – baudas un ciešanu – norādījumiem, kuras velk un pastumj mūs uz priekšu pretim savai vēlmei, uz turieni, kur tā vēlas. Tāpēc nav vispār neviena, kam būtu vismaz kāda patstāvība.

Bāls Sulams. Gribas brīvība (vairāk…)

Ilgais ceļš no pārrāvuma līdz saplūsmei

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (43.): Kas ir atdalīšanās, pārrāvums?

Divas pakāpes, kurām nav nekādas īpašību sakritības, tiek dēvētas par atdalītām viena no otras.

Mūsu vēlmēm it kā diviem apļiem var būt pilnīga sakritība, tās var būt uzliktas viena uz otru un kļūt par vienu apli. Var krustoties un daļēji atrasties viena otrā. Var saskarties viena ar otru vienā punktā – kopējā vēlmē. (vairāk…)

Game over (Spēle beigusies)

Jautājums: Mēs piedāvājam cilvēkiem apgūt integrālās sistēmas likumus. Kas finansēs šīs mācības un nodrošinās masas ar visu nepieciešamo?

Atbilde: Pavērtē reālos mūsdienu industrijas darbības rezultātus. Pēc būtības tā tikai posta pasauli, nenesot nekādu labumu. Mēs tikai tērējam resursus un neražojam neko labu, neko vērtīgu. Cilvēki vienkārši apmainās ar niekiem un ne vairāk. (vairāk…)