Lūgšana, kas iziet caur visām debess velvēm

Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 123. p.: Cilvēka lūgšana – gara darbs (ruah), darbs otrajā īpašībā, saistīts ar runu. Tā nonāk līdz augstākajiem noslēpumiem, un cilvēki nezina, ka lūgšana iziet caur debess telpu un caur velvēm, atver ejas un paceļas augšup.

Rakstīts, ka lūgšana jāuzsauc pie staba. Patiesībā ar to netiek domāts stabs, pie kura jāskaita lūgšana. Runa iet par to, ka visi parcufim no Bezgalības pasaules līdz mūsu pasaulei sakārtoti staba veidā, kur augstākā parcufa AHA”P atrodas zemākā parcufa Galgalta Einaim (G”E) iekšienē, un tādā veidā tie visi ielikti viens otrā.

Nav neviena parcufa, kurš būtu sakārtots citādi. Katrs parcufs izvietots tā, ka tā augšējā daļa atrodas augstākā parcufa iekšienē, bet tā apakšējā daļa – zemākā parcufa iekšienē.

Proti, mana parcufa augšējā daļa atrodas kopā ar augstākā apakšējo daļu, bet mana parcufa apakšējā daļa – kopā ar zemākā augšējo daļu. Sanāk, ka savā augšējā daļā (G”E) es veidoju desmit sfirot kopā ar augstākā AHA”P, bet savā apakšējā daļā (AHA”P) es atrodos iekš desmit sfirot kopā ar zemākā G”E.

Tātad desmit augšējās sfirot es esmu savienots kopā ar augstāko, bet desmit apakšējās sfirot – kopā ar zemāko. Taču kur tad esmu es pats? Es pats – tā ir tā daļa, kas sadala mani divās daļās, un tiek dēvēta „klipat Noga”, kas parcufu sadala vidū.

Klipat Noga – tā ir visa mūsu brīvā izvēle. Ja es nolemju, ka tagad savienojos ar augstāko desmit augšējās sfirot (1), lai zemāko paceltu augšup (2), un strādāju tikai šim nolūkam, – tas nozīmē, ka es realizēju savu brīvo izvēli iekš klipat Noga, kas atrodas vidū.

Brīvā izvēle ir tajā, ka es satuvinos ar Radītāju – ar daudzkārt augstāku pakāpi, lai izlabotu zemāko. Tā mēs strādājam.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 24.08.2011.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: