Drīzumā visā pasaulē mēs sadursimies ar pretdarbību. Pagaidām mēs vēl neesam ļoti pamanāmi, taču turpmāk mūs sagaida pretestība. Pasaule nesaprot, ka ļaunums atklājas, lai pār to paceltos.

Tā vienkārši vēlas likvidēt šo ļaunumu, turpretim mums tajā pašā laikā tas ir jālabo. Par to sacīts: „Varonis starp varoņiem ir tas, kurš savu ienaidnieku pārvērš par draugu”. Tad čūska, nāves eņģelis kļūst par svēto eņģeli.

Tādējādi pret visām grūtībām un pretdarbībām mums ir jāizturas „kreatīvi”, tieši no tām meklējot iespēju uzbūvēt atdeves un mūžīgās dzīves ēku. Visa atšķirība starp sašķelto pasauli un izlaboto pasauli ir tajā, kā mēs izmantojam savu vēlmi. Ir tikai jāmaina savs nolūks no egoistiskā uz altruistisko.

Mums tas ir visiem jāizskaidro, norādot uz sašķeltības būtību, vai runājot mūsdienu valodā, krīzi: runa iet tikai par mūsu personīgās dabas ļaunuma atklāšanu. Un izlabot mūsu dabu var tikai paceļoties pāri egoistiskajai vēlmju uz mīlestību izmantošanai. Tikai tajā mums ir izvēles brīvība, bet visā pārējā cilvēkam nav pilnīgi nekādas izvēles brīvības.

Ja mēs to vairāk ievērosim, ja būsim vairāk noskaņoti un pārliecināti, tad ātrāk sapratīsim, ka atrodamies Radītāja karā ar Amaleku, kas norisinās visās paaudzēs.

„Amaleks” – visa ļaunuma, proti, egoisma pamats, tā patiesā būtība. Un karš noris „katrā paaudzē” – tas ir, katrā mūsu pastāvēšanas etapā, no pārdzimšanas uz pārdzimšanu.

Tāpēc ir tik svarīgi ievākt visā pasaulē zinātniskos datus par krīzi. Zinātnieki nekādā veidā nav saistīti ar kabalu, un mēs sniedzam viņu pētījumu datus, saskaņā ar kuriem krīze – cilvēciskā egoisma rezultāts un tikai vienotība var kalpot par zālēm pret šo slimību. Vienotība starp mums visiem – pār egoismu.

Pasaulei saprotamā valodā mēs paskaidrosim kabalistisko viedokli attiecībā uz slimības stāvokli un veselības stāvokli. Tad tikai atliks „izrakstīt zāles”, papildināt starpposmu.

Apzīmēsim slimību ar mīnusa zīmi, bet izlaboto stāvokli ar plusa zīmi. Problēma ir tajā, ka cilvēki nezina risinājumu. Zāles viņiem – tā ir liela jautājuma zīme.

Šodien jau ir saprotams, ka mūsu ego – slimības cēlonis, un ka mūsu atlabšana saistīta ar atdevi. Kad mēs spēsim iziet no krīzes? Tad, kad būsim apvienojušies. Tādējādi mūsu uzdevums – sasniegt galvojumu, lai mēs visi būtu saliedēti vienā veselumā.

Taču pasaule izvairās no šī risinājuma, jo egoisms nevēlas vienotību. Tas mūs neatstās, līdz sāksim smakt nost. Tam tādam ir jābūt, lai tiešā virzienā mūs novestu pie mērķa, pie nepieciešamības apvienoties. Egoisms savu ļaunumu mums atklāj līdz brīdim, kad tas patiešām kļūs mums nepanesams. Tikai tad mēs spēsim aizbēgt no sava ego uz atdeves īpašību, bet pēc tam pārveidot par atdevi arī pašu egoismu.

No Vācijas kongresa 3. nodarbības, 06.08.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Galvojums, Garīgais darbs, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Krīze un globalizācija, Norises | Add Comment →