„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (93.): Kas ir visas nepilnības sakne? – Īpašību atšķirība vēlmē saņemt baudu no Radītāja.

Mēs vienmēr sevi pārbaudām attiecībā pret Radītāju, mums nav cita etalona. Sākotnēji radījumam, kurš radīts „no nekā” – šajā tukšumā nav nekādas atskaites sistēmas. Šis radījums, kurš dzimis „no nekā”, var pārbaudīt sevi tikai attiecībā pret „eksistējošo no eksistējošā”, attiecībā pret gaismu.

Mums nav nekādas citas iespējas definēt, kas ir slikti, un kas ir labi. Turklāt visas īpašības, kuras sevī atklājam – viltus īpašības, līdz brīdim, kamēr tās pastāv pašas par sevi un tiek nosacītas tikai ar to, kā mēs paši tās iedomājamies.

Patiess novērtējums iespējams tikai pie divu pretstatu salīdzinājuma, kuriem ir atgriezeniska daba. Un tāpēc, kamēr radījums neatklās Radītāju, nenostāsies tam pretim un nesāks samērot sevi attiecībā pret Viņu, tam nebūs nekādas iespējas uzzināt, kas viņš ir, un kur atrodas, kādā stāvoklī.

Visi mērījumi noris attiecībā pret Radītāja tēlu, Dodošā tēlu, kuru esam spējīgi izveidot savā iekšienē. Taču šo tēlu spēsim izveidot tikai ar nosacījumu, ka veicam samazinājumu, un atrodamies atdevē un apslēptībā attiecībā pret tuvāko.

Tādējādi kā atskaites sistēma mums dota grupa, kurā mēs to visu varam izdarīt. Tad katru mirkli spēsim vismaz zināt, kādus stāvokļus izejam. Ar to, kā es vēlos katrreiz novērtēt grupu: vai esmu lielāks vai mazāks par viņiem, kādas vēlos redzēt mūsu savstarpējās attiecības, un vai meklēju Radītāju starp mums vai ārpusē – ar to arī tiek noteikts mans personīgais stāvoklis.

Tieši pēc manas attieksmes pret biedriem man jānovērtē savs tekošais stāvoklis!

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Radītājs

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Radītājs | Add Comment →