Jautājums: Kā paskaidrot cilvēkiem, ka nevaldāmā patēriņa ēra ir beigusies?

Atbilde: Cilvēks pat bez paskaidrojumiem grib ēst, bet krīzes apstākļos viņš ēdienu varēs dabūt tikai no valsts.

Jautājums: Tātad mēs veidojam vispārējas labklājības valsti?

Atbilde: Protams, valstij ir jānodrošina visi ar mājokļiem, pārtiku, apģērbu, medicīnas pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Pats nepieciešamākais – tas nenozīmē 500 grami maizes un glāze ūdens dienā. Nē, mēs runājam par normālu eksistenci, bet ne vairāk par to. Turklāt visā parējā mēs mācam cilvēku kā saņemt ideālo piepildījumu no cita avota, tā vietā, lai dzītos pēc „civilizācijas labumiem”.

Jebkurā gadījumā tā beidzas un tur neko nevar darīt. Visa pasaule ieslīgst krīzē, un šīs krīzes uzdevums ir parādīt, ka mēs vairs nevaram pārsniegt savas pamatvajadzības. Iespējams, ka tu negribi to saprast, taču daba vienalga tev piespiedīs to saprast.

Bez tam nav iespējams paskaidrot cilvēkiem notiekošo, pastāstīt, kā tagad vajadzētu uzvesties, kā būvēt jaunu valsti, jaunu, integrālu pasauli, ja mēs nesūtīsim viņus mācīties. Kā maziem bērniem, mēs viņiem mācīsim pasaules likumus, kurā viņi atrodas. Ja cilvēks nesaprot pasaules savstarpējos mijsakaru mehānismus, viņš nespēs tajā izdzīvot.

Nav lētāka un efektīvāka risinājuma cilvēku izlabošanai kā vispārējas mācības. Vēlies saņemt nepieciešamo? Lūdzu, bet neaizmirsti atnākt uz nodarbību. Vēlies rīkot nekārtības? Tās tev nepalīdzēs. Nesen Amrs Musa, Ēģiptes prezidenta amata kandidāts, atzinās: mēs cerējām uz jaunu sākumu, bet tā vietā saņēmām vēl dziļāku krīzi, kam nav redzamas beigas. Viņa vārdos bija patiesas sāpes, viņš nepavisam nebija gaidījis tādu notikumu pavērsienu.

Tajā nav vainojams ne viņš, ne Mubaraks – vienkārši viņi neredzēja procesu kopumā. Šķita, ka jaunā valdība atradīs naudu, tikai nauda vairs neko nemaksā.

Taču neko darīt, nāksies risināt, cik mums vajag drēbnieku, fermeru utt. – lai atstātu nepieciešamajām nozarēm dažus procentus iedzīvotāju, un visus apsēdināt pie mācībām. Citas izejas nav, tā viss ir iekārtots. Tas ir vienīgais veids, kas ļauj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamo minimumu, lai izvairītos no nekārtībām, un apmācīt viņus tā, lai viņi saprastu: vairāk nav kur dēties, tāda ir jaunā pasaule, tāda ir integrālā sistēma.

Patiesībā mēs esam iegājuši nevis krīzē, bet jaunā teritorijā, jaunos rāmjos, kur darbojas citi likumi. Mums ir jāpārvar šī aiza, lai sasniegtu pilnību.

No nodarbības pēc „Ievads Kabalas zinātnē” (Ptiha)

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →