Mūsu nelaimes – modinātāja zvans

Jautājums: Apzinoties ļaunumu, mums jāpievelk gaisma, lai izlabotu šo ļaunumu. Kā to izdarīt? Kādi ir procesa etapi? Ko es pie tam sev saku?

Atbilde: Nevajag neko sev teikt. Tikai saproti, ka šo gaismu mēs pievelkam grupā, kad kopā mācāmies, lai tā atnāktu, un salodētu mūs savstarpējā atdevē, savstarpējā apvienībā, savstarpējā mīlestībā. Ar to mēs realizējam savu atdeves vēlmi. Mē vēlamies sasniegt vismaz savstarpējo apvienošanos, vēlamies izlabot vēlmi, tilpni. Ja mēs to izlabojām, un starp mums nevalda vienotība, tad mēs vēlamies, lai šī tilpne pieņemtu atdeves formu. Citādi sakot, mēs rūpējamies par to, lai mūsos ietērptos Radītāja forma. Tādā veidā gaisma ietērpjas radījumā.

Viss tiek virzīts uz atdalīto vēlmju apvienošanu, kuras man šķiet tik tālu viena no otras. Ja esmu spējīgs savienoties ar grupu un sasniegt tur garīgo pasauli – teicami. Kaut gan, protams, tā vēl nav visa garīgā realitāte.

Garīgā pilnība, mana pilnīgā labošanās pienāks tad, kad visi pasaules iemītnieki, iekļaujot nedzīvo, augu un dzīvnieku dabu, būs salodēti manī kopā kā mana ķermeņa daļas. Patiesībā tās visas attiecas uz mani, kaut gan iepriekš tās man šķita svešas, nīstamas, pretīgas – tas bija mana akluma rezultāts.

Visa realizācija īstenojas apvienībā, mūsu savstarpējā galvojumā. Tieši par to runā Bāla Sulama raksti: „Toras Dāvāšana”, „Galvojums”, „Gribas brīvība”, „Pasaule” un „Miers pasaulē”. Bāls Sulams skaidro, ka īstenošana iespējama tikai apvienībā. Tādējādi sacīts: „Mīlestība pret tuvāko kā sevi pašu – Toras cēlais likums”.

Nenovirzies no tās vienīgās vietas, kurā tu vari realizēt savu garīgo vēlmi. Šī vieta atrodas mūsu savstarpējā saiknē. Neviens nesajūt sevī garīgo.

Augstākā manas sirds vēlme virzīta tieši uz mūsu apvienošanos. Un tās realizācija atkarīga no tā, kādā mērā es spēšu sev pietuvināt, rast vietu sevī maniem biedriem un visai pasaulei. Ar to es veidoju savu tilpni, lai saņemtu gaismu. Tikai mīlestībā, vienotībā mēs sasniedzam garīgo.

Galvojums – tas ir uzticams vienotības kritērijs. Galvojums nozīmē, ka tu un es pats vienlīdz man svarīgi, bez jebkādām atšķirībām, kā viens veselums, pilnā mērā.

Visa mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka mēs nevēlamies pie tā nonākt. Tajā ir visa Israēla tautas nelaime, kuras sekas – pasaules naids un tajā notiekošās problēmas.

Tās nerimsies. Patreiz mums ir sava veida time-out: mums dod iespēju atmosties un saprast, ka galvojums – tas ir mūsu materiālais glābiņš, kā arī garīgās realizācijas līdzeklis. Mums nepieciešams sasniegt starp mums galvojumu un parādīt piemēru visai pasaulei.

Tādējādi sacīts: „Jūs būsiet Man dievvārdu turētāju valsts un svētā tauta”. Tāda ir realizācija, tādā veidā mēs kļūstam par brīvu tautu savā zemē, ne citādi. Būt brīvam – nozīmē būt apveltītam ar garīgo ekrānu savā zemē, t.i., savā vēlmē.

No nodarbības pēc raksta „Gribas brīvība”

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: