Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 414. p.: „Un Radītājs sacīja: „Lai top gaisma!” Un gaisma tapa”. Taču šī gaisma ir apslēpta, un paredzēta tikai taisnajiem nākamajā pasaulē. Tā gaismoja pasaulē tikai pirmajā radīšanas dienā, bet pēc tam tika apslēpta, un vairs neatklājās.

Vēlmēm (tilpnēm/ kelim) un gaismām ir daudz nosaukumu. Būtībā tas ir viss mūsu vārdu krājums. Viss, ko mēs izjūtam, domājam, runājam, sastāv no vēlmes/ matērijas un gaismas/ enerģijas. Pat šajā pasaulē, kau gan mēs tieši neizjūtam vēlmes un gaismu, bet to vietā redzam iluzoriskas parādības, taču arī tās ir vēlmes un gaismas, kas tās piepilda.

Visi vārdi un nosaukumi, kurus mēs dodam objektiem un parādībām, ir samērā tikai ar izzinošajiem tos. Tādējādi, ja cilvēks runā, ka pastāv apslēptā gaisma, tad viņam tā jāizjūt kā apslēpta, lai nākotnē to atklātu.

Proti, tā ir gaisma, kas atklājas tādā veidā, ka cilvēks iepriekš zina par tās esību, atrodas saiknē ar to, pat tad, kad tā vēl ir apslēpta no cilvēka, tikai pagaidām šī saikne nav pilnīga. Tādējādi viena no cilvēka saiknes nepietiekamības ar gaismu izpausmēm – tā ir „apslēptā gaisma”.

”Apslēptā gaisma”, „apkārtējā gaisma”, „iekšējā gaisma”, „garšas” (taamim), „punkti” (nekudot) – visi šie nosaukumi nāk no cilvēka, kurš izzina šīs gaismas.

Ja mēs izzinām, ka pastāv apslēpta pakāpe, darbojas apslēpta gaisma – šī ziņa mums neko neizsaka.

Visas gaismas atrodas parcufa Arih Anpin, tā nodaļas „Moha stima” Roš(ā) (Galvā) – „Apslēptajā prātā”. Būtībā tur atrodas Bezgalības gaismas avots, un no tā mēs saņemam gaismu.

Visas gaismas, kuras nāk no turienes, izzinošajam atklājas pakāpeniski, abilstoši tam, kā viņš paceļas augšup mērojot pakāpes, labojot savas vēlmes. Un tad viņš izzina gaismas, kuras viņam atklājas.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →