Ciešanas mūs noved mūs jautājumam: kādēļ mēs dzīvojam? Dzīvot, lai izjustu ciešanas kalpojot savam egoismam, es nevēlos. Labāk nāve, nekā tāda dzīve. Daudzi cilvēki pasaulē gatavi nomirt, citi patiešām izdara pašnāvību.

Kā lai izmaina situāciju, lai nevis es apkalpotu savu vēlmi, bet vēlme man kalpotu? Tas iespējams, ja atnāks gaisma, kas atgriež pie Avota. Man vajadzīgs šis slēptais spēks, kaut arī es nezinu, no kurienes tas nāk. Tikai šis spēks izmainīs manī prioritāšu kārtību, pacels garīgās dzīves, atdeves, iziešanas ārpus sevis pāri egoistiskajām rūpēm par eksistenci šeit un tagad svarīgumu.

Zināmā etapā cilvēks apzinās savu verdzību un saprot vārdu jēgu: „Es radīju ļaunuma sākotni”. Tā noved tevi pie nāves, tāpēc tu arī to devē par „ļaunumu”. Dzīve tev šķiet kā nāve, jo tu strādā cietsirdīga saimnieka labā, kurš tev neko nemaksā, un atstāj bez jebkādas baudas, līdz pienāk tava nāves stunda. Nav smagākas verdzības par to.

Patreiz es vēl neredzu savu ļaunuma sākotni, tā mani apmuļķo, izpaužoties par mani pašu. Taču patiesībā šķiet it kā kāds būtu mani nohipnotizējis, ieprogrammējis, un es daru to, ko viņš vēlas. Viņa vara tik milzīga, ka viņš neuzkrītoši, bet despotiski mani vada.

Mēs piedzimstam jau nohipnotizēti un pat nesaprotam, ka atrodamies svešas iedarbības varā. Dzīvē mēdz būt gadījumi, kad mēs nonākam kāda ietekmes varā, un tikai pēc tam ar izbrīnu to atklājam. Lūk, ar ļaunuma sākotni tas pats. Problēma šeit līdzeklī, kas palīdzēs mums izrauties no tā sloga?

Atbilde: ciešanas. Tās kā Faraons, kurš pietuvināja Israēla dēlus Radītājam. Šis nāves eņģelis pastāvīgi piespiež tevi liekt muguru viņa labā un visbeidzot viņa pavēlēs, tavā verdziskajā kalpošanā, atklājas, ka tu izjūti ciešanas. Tad tu sāc meklēt savu ciešanu cēloni un sanāk, ka tās tad arī palīdz tev atbrīvoties no ļaunuma. Tāpat Faraons, kurš nospieda Israēla dēlus ar smagu darbu, pietuvināja viņus atbrīvošanai.

Lūk, arī mēs kopā ar visu pasauli atrodamies tā paša procesa sākumā. Šodien pirmās atmostas tīrākās dvēseles, kuras uzdod sev jautājumu par notiekošā jēgu: „Kur ir tas nelietis, kurš pret mani slikti izturas? Es nevēlos izjust ciešanas.”

Vispirms cilvēks egoistiski cenšas tikt skaidrībā ar personīgajām ciešanām. Pēc tam viņš paceļ acis un sāk noskaidrot situāciju kopumā: „Kas šeit vispār notiek?” Tādā veidā pakāpeniski mēs tiecamies pēc citas formas – bet būtībā pēc citas varas. No viena eņģeļa mēs pārejam pie cita: no Faraona pie Radītāja. Pastāv tikai divi varianti un neviena cita starp tiem nav. Rezultātā tu izvēlies, kurš valdīs pār tevi. Tīrākās dvēseles iziet to patlaban, bet pārējās nāks aiz tām.

No nodarbības pēc raksta „Gribas brīvība”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →