Jautājums: Kā pasaulē attīstās notikumi, un ko tie prasa no mums?

Atbilde: Pasaulē noris vairums notikumu. Daļa cilvēku jau saprot, ka mēs pietuvojamies krīzei, katastrofai. Sarunājoties Eiropā ar tiem, kuri izprot ekonomiku, es sajutu trauksmes un baiļu mistrojumu. Zinoši cilvēki nesaprot, kas notiks tālāk, nespēj iedomāties, kā mēs iziesim no izveidojušās situācijas.

Viņi runā, ka pēdējo divu- trīs gadsimtu garumā cilvēce nonākusi slazdā. Pirms 30 gadiem Nobela prēmija tika piešķirta labākajiem ekonomistiem par izpēti, kas apstiprina, ka patēriņa sabiedrība var stabili attīstīties līdz bezgalībai. Cilvēciskais egoisms vienkārši neredzēja, ka dzīres reiz beigsies.

Taču kā tad ar dabas resursiem? Kā ar cilvēka dabu? Lūk, līdz kādai pakāpei mūsu ego apžilbināts ar personīgajiem „panākumiem”: mēs nebijām gatavi atzīt acīmredzamo.

Vēl dažus gadus iepriekš mūsu sarunās ar vadošajiem ekonomistiem viņi noraidīja jebkuru krīzes iespējamību. Tāds ir cilvēka egoisms, tā tas ir iekārtots, ka neļauj mums to visu saskatīt. Uz tā makšķeres āķa uzķeras pat izcili speciālisti, lai cik gudri viņi būtu. Iemesls slēpjas cilvēka dabā.

Šodien daudzas svarīgas personas atzīst par labāku neaizdomāties par rītdienu. Izejas nav, neko nepadarīsi, lai notiek kas notikdams. Pie šīs sāpes, pie šī apjukuma mēs nevaram pievienoties. No vienas puses, viņiem kabatās ir miljardi, bet no otras puses, miljardiem nav ko ēst.

Rezultātā iet sarunas par pasaules karu, par to, ka jāatbrīvojas no puses cilvēces daļas. Tajā viņi saskata „izeju”. Spriežot loģiski, cita risinājuma nav: energoresursi izsīkst, un ekonomika vairs nespēj noturēties uz robežas. Tātad uzplaukums iespējams tikai pēc masu iznīcināšanas.

Neviens šajā virzienā nerīkojas speciāli, taču aiz bezizejas, pēc lietu būtības viss uz to virzās. Otrais pasaules karš kļuva par procesa sekām, ko izraisīja Lielā depresija, – lūk, arī patlaban tāds scenārijs var atkārtoties. Piemēram, šodien gandrīz visi ir pārliecināti, ka eiropas kopējam tirgum daudz laika vairs nav atlicis.

Šajos apstākļos mums no savas puses jāparūpējas par to, lai Labā un labu Darošā vārds ienāktu cilvēces sajūtās, visos cilvēkos, kopējā tilpnē, vienā kopējā dvēselē, kas bija radīta, lai viņš tiktu izjusts patiesā formā, un pēc iespējas ātrāk.

No nodrabības pēc Bāla Sulama vēstules

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →