Kalpot pasaulei

Jautājums: Kā kopīgā sevis labošanā jāpiedalās Israēla tautai, kura dzīvo mūsu pasaules materiālajā līmenī?

Atbilde: Līdzās garīgā Israēla labošanai, mums jālabo arī tā materiālā „hipostāze”. Tā ir Israēla dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu rezultāts, tajā pašā laikā Israēls – visi tie, kuriem ir punkts sirdī, garīgā tieksme, ar kuru viņi pievienojas procesam.

Starpība starp viņiem ir tieksmē: cilvēks, kuram ir punkts sirdī, tiecas pēc garīgā, bet cilvēks, kuram šī punkta nav, pēc garīgā netiecas. Taču, ja cilvēks bez punkta sirdī tomēr pieder pie Israēla tautas, viņam jāsāk laboties.

Pareizi, pastāv princips, kas vēsta, ka garīgajā ceļā nav piespiešanas. Neraugoties uz to, Israēlam šis uzdevums ir uzlikts par pienākumu. Torā ir sacīts: „Jūs būsiet Man dievvārda turētāju valsts un svētā tauta”. Laiks ir pienācis.

Protams, to pienākums, kuri pieder Israēlam, kuriem ir punkts sirdī, atšķiras no to cilvēku pienākuma, kuriem nav šī punkta, kuri vēl nav atmodināti. Tomēr pienākums gulstas uz visiem, un ārējais AHAPa, pasaules tautu, spiediens virzīts tieši uz to, lai Galgalta ve-Einaim sevi izlabotu.

Šis spiediens tikai pieaugs. Ja vairāk iekavējam, vairāk vēlas AHAP – jo egoisms pastāvīgi pieaug, un kļūst arvien iztukšotāks. Tāpēc arī spiediens uz Galgaltu ve-Einaim pastiprināsies. Ar to tautas netieši mudina Israēlu paātrināt savu labošanos.

Tādējādi cilvēkiem, kuriem ir punkts sirdī, proti, garīgajam Israēlam un vienkārši ebrejiem, materiālajam Israēlam, jāīsteno labošanās attiecībā pret sevi, un jāpiesaista gaisma AHAPam.

Neko darīt, runa iet par vienoto tilpni, kuras daļas ir savstarpēji saistītas tieši tādā veidā.

Jautājums: Tas nozīmē, ka paralēli jānoris diviem procesiem?

Atbilde: Es te neredzu divus procesus. Grāmatas Zoar Priekšvārda nobeigumā Bāls Sulams raksta par divām Israēla daļām: iekšējo un ārējo. Iekšējā daļa – tie ir „Radītāja darbinieki”, kuri vēlas Viņam kalpot. Tie arī dalās divās daļās: iekšējā vēlas sasniegt nolūku atdeves dēļ, bet ārējā veic materiālas darbības. Bez tam, Israēlā ir arī tie, kuri neko nezina, un kurus nekas neinteresē.

Tāpat arī pasaules tautās ir divas daļas. Iekšējā daļa vēlas pievienoties un pievienojas mums, šī daļa attiecas uz Israēlu, kaut arī tiek dēvēta par „Israēlu pasaules tautu vidū”. Turklāt ārējā daļa pati vienaldzīgākā pret visu, tā sajūt tikai mūsu pasaules nelaimes. Šie cilvēki mums arī jāatmodina – kaut vai tāpēc, lai viņi nākotnē izvairītos no lielām kļūdām, lai pasargātu sevi no iznīcināšanas un smagām problēmām. Tādā veidā arī viņi mums pievienosies.

Rezultātā labošanās paredzēta tieši šai ārējai daļai – AHAPam. Viņi arī ir radījuma mērķis. Stūra priekšgalā – vēlme baudīt, bet Israēls – tas nav radījuma mērķis, bet tikai radījuma labošanās.

Uz to jābūt virzītam visam mūsu darbam: sevi izlabot, lai nestu labošanos pasaulei. Lūk, ko nozīmē „dievvārda turētāju valsts”. Mēs – kalpotāji, mēs kalpojam pasaulei.

No nodarbības pēc Ramhala raksta „Par gudrību”

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: