Ziņojums: 2011. gada janvārī Pasaules Ekonomikas Forums (World Economic Forum) publicēja ziņojumu „Globālie riski 2011”.

Secinājums: Valdības un esošās sistēmas nav spējīgas vadīt globālos riskus. Paaugstinājies šo risku biežums un nopietnība, taču spēja tos vadīt – nē.

Problēmas ir savstarpēji saistītas, sarežģītas problēmas izsauc milzum daudz neparedzētu seku. Tradicionālie reaģēšanas veidi uz riskiem ir vienkārši to novirzīšana uz citām ieinteresētajām pusēm vai sabiedrības daļām.

Par galvenajiem riskiem kļūst resursu trūkums, ēnu ekonomikas augšana un makroekonomiskās izmaiņas. Nākamajā desmitgadē trīs galvenās risku grupas radīs nopietnas problēmas:

1. Makroekonomiskais disbalanss. Jārada reāla valsts un privātā partnerība, lai risinātu savstarpēji saistītās finanšu problēmas.

2. Ēnu ekonomika tiek vērtēta 1,5 triljonu ASV dolāru apmērā un turpina augt.

3. Ūdens resursu, pārtikas un enerģijas trūkums.

Iedzīvotāju skaita pieaugums un patēriņš izsauc klimata izmaiņas. Visas problēmas ir savstarpēji saistītas. To risināšana „ar parastajām” metodēm izsauc jaunas un daudz nopietnākas problēmas un noved tikai pie riska sadales pašas problēmas iekšienē.

Pamatresursu trūkums rada papildus spriedzi starp dažādām sociālajām grupām, nozarēm un valstīm un draud visas pasaules labklājībai.

Replika: Kā redzam, konkrēta secinājuma „Ko darīt?”, t.i., lēmuma – nav! Taču tā pati problēma, atlikt vai pārlikt riskus, par ko viņi runā, parādījās arī viņu slēdzienā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →