Krīze ir civilizācijas dzemdību sāpes

Viedoklis. D. Bajuks (fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, zinātņu vēsture): Kaut arī mūsdienu civilizācijas krīzi nevar nosaukt par negaidītu, tās attīstības scenāriji nav zināmi, bet tās matemātiskā modeļa neesamība neļauj spriest par sabiedrības kritisko uzvedību.

Sociums pārvērtās kosmogonijas spēkā. Sabiedrība ir iznīcinājusi apkārtējo vidi. Gandrīz visu tā dara tikai jaunu izklaižu formu veicināšanai. Tomēr tā nepiesātinās, un pārmērību ražošana un patēriņš līdzinās mānijai, sociāli psihiskiem traucējumiem.

Tāds sociālās evolūcijas ceļš ved uz kopīgo globālo krīzi. Jautājums tikai, kā notiks evolucionārā režīma maiņa: ar prāta spēku vai dabiskā veidā, ar katastrofu.

Cilvēce nonāca pie bezdibeņa malas, izvēloties 17. gs. industriālo attīstības ceļu, patēriņa sabiedrību.

Katastrofa, kas tuvojas – parasta evolucionējošajām sistēmām. Tamlīdzīgas Zemes biosfēras vēsturē bija ne mazums. Pāreja uz jaunu līmeni notiek, kad tiek izsmeltas vecās evolucionārās iespējas – tad evolucionējošo sistēmu satricina krīze, un dzimst nākamais evolucionārais līmenis, parasti augstāks par iepriekšējo.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: