Pabeidzot Ābrama darbu

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē.

Mēs vienkārši neapzināmies, kādu lomu reliģijas nospēlēja cilvēces attīstībā. Pateicoties tām, izveidojās pirmās universitātes. Vēloties izplatīt reliģijas, cilvēki apguva jaunas zemes un atklāja kontinentus, pēc kaut kā tiecās.

Tādā veidā, iekļaujoties mūsu pasaules egoismā, garīgā vēsts aizsniedzās līdz cilvēkiem, kuriem nebija nekādas saiknes ar Radītāju, un kuriem nebija tieksmes pēc Viņa, jo nebija punkta sirdī. Tomēr tagad viņiem piemīt kāds impulss, piederība, bailes nākamās pasaules priekšā, no iespējamā soda, no kaut kā, kas atrodas augstāk par šo dzīvi.

Viņos dzīvo sajūta, ka ir kaut kas vairāk, viņi kaut ko paredz un nav svarīgi, ka viņu iztēlē veidojas materiālie tēli, tā var būt pat elkdievība – tomēr no „augstākā dzīvnieka” sāk izaugt kaut kas pietuvināts cilvēkam. Viņi jau domā par lietām, kuras neuztrauc dzīvnieku.

Iepriekš cilvēka domas neizgāja ārpus noslēgtam aplim: darba alga, iztika, vairošanās, nāve. Mēs vienkārši nespējam iedomāties, kādu ieguldījumu reliģija veikusi cilvēku kultūrā un mākslā.

Tomēr šodien mūsu attīstība nonāk pie sava beigu posma, un kā zīme tam kalpo globālā krīze, kas aptver visu cilvēci. Šeit jau nav runa par reliģiju – vienkārši mēs vairs nevaram uzturēt egoistisko sabiedrību, kas dzīvo pēc savtības likumiem.

Mūsu egoisms novedis mūs pie savas garīgās sastāvdaļas. Nauda cilvēkiem kļuva par „garīgo vērtību” un lika viņiem uzpūst neiedomājamus burbuļus ekonomikā, pārdodot viens otram gaisu virtuālā biznesa ietvaros.

Rezultātā esam nonākuši uz ceļa, kurā nepieciešams veikt pārmaiņas. Mūs gaida īsts garīgais darbs, kas vērsts uz atdevi.

No nodarbības pēc Ramhala raksta „Par gudrību”

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed