„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (28.): Kas ir dvēseļu atšķelšanas avots (mahcevet ha-neshamah)?

Vēlme saņemt baudu, kas dvēselēm piemīt no dabas, tās atdala un „atšķeļ” no augstākās gaismas, jo īpašību atšķirība – garīgajā sašķeļ. Jēdziens „dvēseles atšķelšana” – tā ir pāreja no Acilut pasaules uz Brija pasauli.

Radītājs radīja vienu dvēseli, vienu veidojumu – vēlmi baudīt, kas „radusies no nekā”. Tā ir vienīgā īpašība. Garīgajā pasaulē neeksistē vieta, tādējādi viena īpašība nozīmē punktu, sēklas pilienu, vienu parametru. Tā vienkārši ir vēlme saņemt baudu, un tāpēc tajā ir tikai viens „atoms”, „elementārdaļiņa”.

Viss pārējais, kas eksistē vēlmes iekšienē, nonāk pie tās no Radītāja vēlmes dot. Kad Radītājs piepilda radījuma vēlmi, Viņš tāpat nodod tam savu īpašību – atdeves īpašību, Radītāja izjūtu un no tā radījuma vēlme sāk attīstīties.

Tas pats notiek zem Galgaltas tabura, kur nav iespējams strādāt, jo tur nonāk vēlme baudīt, kura nav spējīga darboties atdeves labā. Tāpēc Binas spēks, atdeves spēks (Nekudot de-SA”G) tur ienes sevi, savu atdeves īpašību, izplatoties zemāk par Galgaltas taburu un sajaucoties ar Malhut.

Izejot no tā, Malhut dalās divās daļās: augšējā, kurā izplatījās atdeves īpašības, un apakšējā, kura tā arī paliek ar vēlmi baudīt. Šajā daļā aizliegts saņemt gaismu, jo tā nevar strādāt atdeves dēļ, un uz to var izdarīt tikai samazinājumu.

Tā rodas robeža, kas dēvēta „Parsa”, un kura atdala augšējo daļu, kas dēvēta par Acilut pasauli (tas nozīmē „no Viņa” – „eclo”). Pēc tam, kad tur lejup nolaidās Bina, tā iesvētīja un izlaboja šo vietu tā, ka tajā iespējama saņemšana atdeves dēļ – it kā augstāk par Galgaltas taburu.

Sanāk, ka no Bezgalības pasaules un līdz Parsai – vēlmes var saņemt gaismu atdeves dēļ. Tāpēc pastāv tik liela atšķirība starp Acilut un BEA pasaulēm (Brija, Ecira, Asija), kuras atrodas zemāk par Parsu. Šī atšķirība (nosacījums) tiek dēvēta par „dvēseļu atšķelšanas avotu” (mahcevet ha-neshamah). Augstāk par šo robežu dvēseles ir savienotas kopā. Ja mēs paceļam augšup savas neizlabotās vēlmes no BEA pasaulēm caur Parsu uz Acilut pasauli, tad nokļūstam Šhinā (visu dvēseļu sakopojumā) un savienojamies ar pārējiem. Tas arī nozīmē – sasniegt Acilut pasaules Malhut.

Acilut pasaules Malhutā nav sašķeltības starp dvēselēm, tur pastāv viena, vesela dvēsele, dēvēta par Ādamu, bet zemāk par Parsu atrodas Ādama dvēseles atsevišķās daļiņas – atšķirtas, sabojātas, sašķeltas, atdalītas viena no otras ar savu egoismu.

Tas ir, „dvēseļu atšķelšanas avots” (mahcevet ha-neshamah) – līnija, zemāk par kuru atrodas dvēseles daļiņas, bet par to augstāk – vienotā dvēsele.

Robeža, kas atdala pasaules, tiek dēvēta „Parsa”. Turklāt nosacījums, uz kuru balstoties tā radās, tiek dēvēts par „dvēseļu atšķelšanas avotu”. Proti, tas ir cēlonis, uz kuru pamatojoties kopējā dvēsele sadalījās vairums dvēselēs – robeža attiecībā uz dvēseli.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →