„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (27.): Kas ir Radītājs (Maacil)?

Katrs cēlonis dēvēts par Radītāju attiecībā pret savām sekām, pakāpi, kuru tas rada. Pie tam nosaukums Radītājs ietver arī saņemto gaismu un tilpni, kura šo gaismu saņem.

Tas ir saprotams, kad tiek runāts, ka augstāko pakāpi dēvē par Radītāju attiecībā pret zemāko, tās radīto pakāpi. Taču kāpēc šeit izdarīts pielikums, ka jēdzienā „Radītājs” tiek ietverta ne vien saņemtā gaisma, bet arī tilpne, kura šo gaismu saņem – tas ir, mana tilpne, vēlme?

Manas vēlmes iekšienē es saņemu gaismu un sajūtu savu realitāti. Šajā realitātē es sajūtu augstāko pakāpi, tas ir, sajūta manī sadalās divās daļās: manī pašā un augstākajā. Tas viss tiek dēvēts par Radītāju.

Proti, viss tiek izzināts tikai cilvēka sajūtās, un par Radītāju es dēvēju īpašo daļu, kas atrodas manis paša iekšienē. Tādējādi sacīts: „Pēc Tavām darbībām Tevi izzinām!”.

Tikai attiecīgi tam, cik lielā mērā sevi izlabojam, mēs varam runāt par Radītāju (Bore) – „atnāc un ieraugi” (bo-re). To daļu, kuru es sevī izlaboju uz atdevi, uz īpašībām, kuras nav raksturīgas manai dabai no dzimšanas – to es arī dēvēju par Radītāju.

Tāpēc dvēsele var būt tikai punkts, piliens, vai arvien vairāk augt, taču tā vienmēr ir augstākā daļa. Šajā daļā, kas atrodas manā iekšienē, kura izlabota uz atdevi, un kura dēvēta par dvēseli, es izjūtu augstāko sakni, Radītāju.

Viņš jau atrodas manī, viņš nav augšienē – bet runa iet par atdeves īpašību, kura atrodas augstāk par mani, augstāk par manu dabu. Kaut arī es to ieguvu un tagad ar to strādāju, tomēr es attiecinu to uz augstāko.

Tāpēc Radītājs atrodas cilvēka iekšienē, nevis kaut kur debesīs. Tas pats attiecas uz augstāko pakāpi – par to var runāt tikai tas, kurš to izzina, un nodibina ar to sakarus. Tas ir, augstākā pakāpe arī atrodas manī, tikai es to uzskatu par augstāko attiecībā pret sevi.

Pastāvīgi manās izjūtās ir tāda pakāpe, kuru esmu jau ieguvis, un praktiski strādāju uz tās kā uz piederošas man, tāda, kura pagaidām paliek man kā augstākā, un staro man „iztālēm”. Proti, tā atrodas manī, taču tādā formā, kuru patreiz nevaru izmantot. Viss tiek uztverts un izjusts tikai izzinošā cilvēka iekšienē.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs | Add Comment →