Bāls Sulams „Toras Dāvāšana”: Neviens no 612 Toras baušļiem nav pārāks par bausli, kas sludina mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu. Tie visi piesaukti, lai izskaidrotu tikai šo, un ļautu mums izpildīt bausli par mīlestību pret tuvāko pilnā mērā.

Skaidri sacīts: „pārējais ir tikai skaidrojumi, ej un mācies”. Citiem vārdiem sakot, visi pārējie Toras baušļi – tikai šī vienīgā baušļa skaidrojumi un bez tiem nav iespējams pabeigt bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu.

„Tora” – gaisma, kas labo mūsu vēlmes. Visas mūsu 613 vēlmes mums jāizlabo uz atdevi. Tā var būt atdeve atdeves dēļ (”nedari citam to, ko nevēlies, lai darītu tev”) – kad mēs nenodarām ļaunu tuvākajam hefec hesed stāvoklī. Vēl vairāk, mēs varam mīlēt tuvāko kā sevi pašu, t.i., saņemt atdeves dēļ. Tā mums jāvirzās uz priekšu.

Cilvēks eksistē tikai šajā pasaulē, un ja viņš vēlas izlabot savu attieksmi pret tuvāko, tad atklāj sevī šīs attieksmes 613 veidus, kuri pauž 613 sabojātas vēlmes. Pēc tam viņš sāk tās labot ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie Avota, – ar to, ka apgūst izlaboto sistēmu. Jāņem vērā, ka Tora runā tikai par izlabotiem stāvokļiem – par „baušļu” izpildīšanu, t.i., par labojumiem, kuri mums jāveic.

Zoar Grāmatas priekšvārdā tiek skaidrots, ka Tora dalās 613 padomos un 613 norādījumos. Runa iet par 613 gaismām, kuras labo mūsos 613 egoistiskās vēlmes, kas vērstas attiecībā pret tuvāko.

Runa iet ne par mani pašu un šo pasauli, bet tieši par attieksmi pret tuvāko. Vēloties pietuvināties tuvākajam, aizsniegties līdz viņam, es atklāju 613 sabojātās vēlmes – tā arī ir ļaunuma apzināšanās. Tad es tās vēlos izlabot un kā atbilde –  katrai vēlmei atnāk tai atbilstošā gaisma, kas veic labošanos. Tieši kādā veidā, es nezinu, tā nav mana darīšana. Es tikai vēlos atklāt ļaunumu un izlabot to uz labestību, bet „tehnisko izpildi” atstāju gaismai.

Rezultātā manas vēlmes izlabojas – sākotnējā nolūka vietā, kas vērsts uz saņemšanu, tās iegūst nolūku, kas vērsts uz atdevi, un piepildās ar šo altruistisko nolūku. Tas nozīmē, ka tajās atrodas gaisma.

Ar ko patiesībā var piepildīt izlaboto vēlmi? Tikai ar to, ka es vēlos, un praktiskā darbībā esmu spējīgs veikt atdevi tuvākajam. Tas arī ir piepildījums, kuru mēs dēvējam par NaRaNHaJ. Turklāt sākotnēji no Radītāja, kurš radījis saņemošo vēlmi, dota vienīgi mazā gaisma nefeš – dzirkstele, smalks starojums, kas darbojas realitātē.

Ir tikai dzirkstele un vēlmes punkts, kas radīts kā kaut kas no nekā. Viss pārējais bez izņēmuma nāk tikai no Radītāja un radījuma savstarpējām attiecībām, kuri vēlas starp sevi aizdegt mīlestības liesmu. Saskaņā ar mīlestības likumu, tam, kurš mani mīl, ir pietiekami dot kaut vai drusciņu – un tad mana attieksme, kas pievienota šai dāvanai, dara to bezgalīgu. Mums jāsaprot, ka atklājot un labojot no saņemšanas uz atdevi mūsu 613 vēlmes, kuras atklājas attieksmē pret tuvāko, mēs iegūstam lielu atdeves tilpni. Tā izveidojas uz tā paša „kaut kas no nekā” punkta, kurš sajūt tikai savu savu vēlmi baudīt. Mums ir šis punkts, un virs tā mēs veidojam milzīgu tilpni, un visa šī tilpne ir attieksme, atdeve, mīlestība.

Tās būtība ir tas pats punkts. Vēršoties plašumā, nonākot pie dziļām izjūtām, vēlme joprojām paliek tā pati. Viss, kas tajā ir, – sajūta, kura nosaka – kā, no kā un ko tā saņem. Citādi sakot, Radītāja attieksmes uztvere.

Četrās taisnās gaismas izplatīšanās stadijās ir tikai vēlme un pirmās stadijas gaisma. Viss pārējais nāk no reakcijas, radījuma atsauksmes Dodošā izzināšanā, nevis piepildīšanā. Tikko pirmā stadija sāk sevi nedaudz sajust – punkta vēlme ar pavisam mazu nefeš gaismas dzirksteli – tajā pašā mirklī tā pāriet uz attīstību attiecībā pret Dodošo.

Tādējādi mums jāsaprot, ka visa garīgā tilpne, visa garīgā pasaule, tiek veidota uz radījuma un Radītāja savstarpējām attiecībām. Anulējot šīs attiecības – savas vainas dēļ vai nē – mēs paliekam savā mazajā tumšajā vēlmē, kas arī ir mūsu realitāte.

No nodarbības pēc raksta „Toras Dāvāšana”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →