Patreiz visa pasaule atrodas krīzes situācijā, un mēs arvien vairāk pietuvojamies lielākām problēmām visās vietās un visos virzienos. Viss, ko esam veikuši šajā pasaulē – izdarīts slikti, jo augām sava egoisma vadīti. Mums nav no kurienes gaidīt labestību, jo pastāvīgi esam strādājusi tikai sava ego labā.

Patreiz ļaunums pakāpeniski atklājas, piliens aiz piliena, dažādās vietās un pie jebkurām iespējām, ar nolūku neļaut mums ieslēgties savās sāpēs. Turklāt, ja sāpes kļūs ļoti stipras, mēs jau nespēsim domāt ne par ko citu, izņemot to, kā no tām atbrīvoties. Mūs jau neinteresēs šo sāpju cēloņi un sekas, mēs domāsim tikai par to, kā pārtraukt šīs sāpes.

Taču, ja sāpes turpinās viļņveidīgi un pastāvīgi norimst, vai nav pārāk lielas, tā, ka man paliek vieta, lai par tām padomātu – tad es sāku meklēt: no kurienes tās nāk un kādēļ, kā iziet no tām. Radītājs ar mums veic tādu spēli, un galarezultātā mēs atrodam kādu risinājumu.

Pirmām kārtām, mums nepieciešams izpētīt cēloni – taču šis cēlonis ir pretstatā mūsu dabai. Mūsu īpašības pretējas Radītājam un tāpēc tad, kad Viņš pietuvojas – mums ir slikti! Jo tuvāk Viņš pietuvojas – jo mums ir sliktāk!

Tas ir kā gadījumā ar zagli, kuru labāķ turēt tālāk no valsts īpašuma, un nedot viņam iespēju izdarīt noziegumu. Tāpat arī ar mums.

Tāpēc Radītājs īpaši tagad, mūsdienās, atklājas ļoti lēni un nedaudz, lai dotu mums iespēju padomāt.

Viņš tikai mazliet atklājas, un mēs jau jūtamies slikti. Piemēram, pirms dažiem gadiem sākās krīze, bet tagad jau runā it kā tā ir beigusies. Taču tā nav pagājusi – mums vienkārši tiek dots laiks pārdomām un izpētei! Drīz nāks vēl viens trieciens – vairākos līmeņos un dažādos veidos. Pēc tam atkal iestāsies klusuma periods.

Tā Radītājs mūs māca un dod iespēju meklēt cēloņus, lai rezultātā mēs Viņu atklātu kā visa notiekošā avotu. Turklāt attiecībā pret mūsu egoismu, sanāk, ka viņš ir visa ļaunuma avots. Tad mēs sapratīsim, kādēļ mums ir slikti – tādēļ, ka esam pretstatā Radītājam.

Ko darīt, lai būtu labi? Radītājs ir pilnība, mainīties varam tikai mēs paši. Lūk, tā mēs pakāpeniski sapratīsim, ka mums sevi ir jāizlabo. Cilvēce noteikti pie tā nonāks, metodisku, periodisku triecienu ietekmē, kuri nāks visos veidos attiecībā pret jebkuru tautu, jebkuru cilvēku – katram savs, un tādā veidā mūs mācīs.

Turpretim mums jāatklāj cilvēkiem metodika, lai viņi ātrāk uzzinātu, no kurienes nāk triecieni, un ar kādu nolūku? Ar to mēs atvieglojam visas cilvēces attīstību. Tas tiek dēvēts „nest gaismu visām tautām” – tas ir, tiem cilvēkiem, kuri pagaidām nesaprot, kāpēc saņem triecienus.

Viņiem jāatklāj triecienu cēlonis, nepieciešamība un mērķis, lai spētu virzīties uz priekšu apzināti. Rezultātā ļoti stipri mainās viss attīstības ceļš. Tie, kuriem pieder labošanās metodika, tas jāveic visas pasaules labā.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Radītājs | Add Comment →