Jautājums: Ar ko atšķiras „vēlme” (hisaron) no „tieksmes” (ištokekut)?

Atbilde: Vēlme (hisaron) nozīmē, ka es vienkārši vēlos kaut kādu piepildījumu. Piemēram, es gribu dzert. Savukārt, „tieksme” (ištokekut) ir atkarīga no tā, cik ļoti dotajā brīdī man tiešām tas ir vajadzīgs, cik ļoti es ciešu no šī piepildījuma trūkuma.

Tātad, „tieksme” – tas ir papildinājums vēlmei, ar kuras palīdzību izmēra cik tā ir asa, izteikta dotajā brīdī, kādā mērā mūsu ego ir gatavs ciest, lai sasniegtu vēlamo.

Citiem vārdiem: cik tu esi gatavs par to maksāt? – tūliņ mēs paskatīsimies. Tu vēlies to saņemt – lūdzu! Cik tu dod?

Pēc tavas atbildes mēs varam izmērīt tavu tieksmi. Tu saki: „Dodu simts” – „Nē, dod tūkstoti” – „Tūkstoti??”. Lūk, te arī pārbauda, cik esi gatavs samaksāt – ar to tiek mērīta tava tieksme pēc vēlamā mērķa.

Taču pati vēlme ir vienkārša. Ja dod par velti, tad es paņemšu.

Protams, ka cilvēks tiek vērtēts pēc viņa tieksmes. Vēlme atnāk pie mums no Radītāja, bet tieksmi mēs pievienojam atkarībā no vides. Tieksme ir mūsu darba augļi, pielikto pūļu rezultāts.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →