Viedoklis (N. Mojesejevs, matemātiķis, KZA akadēmiķis): Baidos, ka mēs stāvam uz viduslaiku perioda sliekšņa – grūtie laiki, kas cilvēci atmet atpakaļ uz gadsimtiem, nolemj to bēdām un asinīm. Tiek prasītas milzīgas intelektuālas pūles, lai to nevajadzētu iziet.

Civilizācijas potenciāls, kuru ielika neolītiskā revolūcija, praktiski ir izsmelts. Cilvēce nonāk pie savas attīstības pagrieziena punkta.

Humanitārā, sociālā, izglītības un audzināšanas krīze – tā ir īpaši bīstama krīze no visu mūsdienu krīžu kopuma. Kaut arī par to nerunā. Visā pasaulē augstskola kļūst līdzīga Bābeles tornim, kura būvētāji nesaprot viens otru. Zināšanu trūkuma vilnis, it īpaši vadības struktūrās, pakāpeniski pārvēršas cunami, kas spēj iznīcināt izglītības un kultūras atliekas.

Krīze ir globāla. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība ieguva jaunu raksturu. Tā jau nav zinātniski tehniskā revolūcija. Jauninājumu un tehnoloģisko pārkārtojumu ātrums izraisa ne tikai atsevišķu cilvēku dzīves nosacījumu un izdzīvošanas izmaiņas, bet arī nācijās kopumā.

Globālās izglītības nepieciešamība. Sabiedrība nevar izdzīvot bez to māju zināšanām, kurā tā dzīvo, tas ir, bez zināšanām par apkārtējo pasauli. Taču tās zaudē jebkuru jēgu, ja sabiedrība nav spējīga saskaņot savu uzvedību ar šīs pasaules likumiem un to sekām. Ņemot vērā mūsdienu civilizācijas varenību un Dabas un cilvēka sarežģītās savstarpējās attiecības, visu cilvēku pūlēm patiešām jābalstās uz šīs realitātes.

Ekoloģiskā krīze kļūs par to šķīstītavu, kas spēs novest cilvēci pie tikumiskās atjaunošanās.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →