Monthly Archives: jūlijs 2011

Problēma tajā apstāklī, ka aizmirstam galveno

Problēma tajā apstāklī, ka mēs pastāvīgi aizmirstam par Radītāju! Saprotams, ka mēs strādājam grupā – jo rakstīts, ka no tās viss ir atkarīgs, un tikai grupā mums ir gribas brīvība. Tikai tur es varu izdarīt to, kas no manis ir atkarīgs.

Cits līdzeklis – izplatīšana. Mēs saprotam, ja plaši izplatīsim, tad dziļi izjutīsim visu pārējo tieksmes, nodosim viens otram vēlmes.

Taču aiz visām šīm darbībām: mācībās, izplatīšanā, grupā – mēs aizmirstam, ka veicam tās tikai ar vienu nolūku, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Šī izpratne mums zūd. Mēs Viņu neizjūtam, un tāpēc Viņš it kā mums neeksistē. (vairāk…)

Kalpot pasaulei

Jautājums: Kā kopīgā sevis labošanā jāpiedalās Israēla tautai, kura dzīvo mūsu pasaules materiālajā līmenī?

Atbilde: Līdzās garīgā Israēla labošanai, mums jālabo arī tā materiālā „hipostāze”. Tā ir Israēla dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu rezultāts, tajā pašā laikā Israēls – visi tie, kuriem ir punkts sirdī, garīgā tieksme, ar kuru viņi pievienojas procesam.

Starpība starp viņiem ir tieksmē: cilvēks, kuram ir punkts sirdī, tiecas pēc garīgā, bet cilvēks, kuram šī punkta nav, pēc garīgā netiecas. Taču, ja cilvēks bez punkta sirdī tomēr pieder pie Israēla tautas, viņam jāsāk laboties. (vairāk…)

Jaunas sveces gaisma

Tieši tam, kuru Radītājs vēlas virzīt uz priekšu garīgajā izaugsmē, Viņš arī sūta nepatikšanas un problēmas, izraisa uz viņu spiedienu – tas ir, iesēdina „tumšā pagrabā”.

Un jo vairāk cilvēks attīstās, jo skumjāk jūtas – jo nesaprot, kāpēc viņam salīdzinājumā ar citiem devuši tādu rūgtu dzīvi? Ko viņš saņem, un kā virzās uz priekšu savā garīgajā izaugsmē, pateicoties tam, ka strādā tumsā?

Pat ja viņš nesalīdzina sevi ar citiem, tad vienalga nespēj saprast, kādēļ Radītājs – tēvs tā izturas pret viņu. Kā var būt, ka labsirdīgais un labu darošais viņam sagatavojis tādu smagu un rūgtu dzīvi uz tik ilgu laiku. (vairāk…)

Ko darīt ar globālajiem riskiem?

Ziņojums: 2011. gada janvārī Pasaules Ekonomikas Forums (World Economic Forum) publicēja ziņojumu „Globālie riski 2011”.

Secinājums: Valdības un esošās sistēmas nav spējīgas vadīt globālos riskus. Paaugstinājies šo risku biežums un nopietnība, taču spēja tos vadīt – nē.

Problēmas ir savstarpēji saistītas, sarežģītas problēmas izsauc milzum daudz neparedzētu seku. Tradicionālie reaģēšanas veidi uz riskiem ir vienkārši to novirzīšana uz citām ieinteresētajām pusēm vai sabiedrības daļām. (vairāk…)

Globalizācija

Globalizācija un sociālā sinerģētika

Viedoklis (V. Kapustins, prof.): Šodien ikdienišķa frāze „Pasaule ir iegājusi globālās krīzes laikmetā, kas radies …civilizācijas attīstības rezultātā”. Ne kultūra, ne zinātne šodien nespēj apkārtējai pasaulei piedāvāt apmierinošu skaidrojumu. Mūsu acu priekšā neatgriezeniski sabrūk no bērnības pierastais cilvēka kontakts ar pasauli. …

Sociālās pašorganizācijas teorijas apgalvo: globalizācija ir dabiska, likumsakarīga, to vajag atzīt, pieņemt un sveikt „ar organizācijas gatavības vairogu”. (vairāk…)

„Kurš vainīgs?”- retorisks jautājums

Jautājums: Kāds ir pirmais priekšnosacījums plašām tautas masām, lai tās sāktu uztvert labošanās metodiku?

Atbilde: Masas vēl nesaprot, no kurienes nāk nelaimes. Problēma nav ne valdībā, ne bezdarbā, arī ne politiskās un ekonomiskās manipulācijās un aizkulišu spēlēs.

Amerika spiež, Ķīna atņem visu darbu – tas viss ir ārējais faktors, bet cilvēki domā, ka kādam pasaulē pār viņiem ir vara. Ahmadinežads, Obama, Merkele – it kā no līderiem kaut kas būtu atkarīgs. (vairāk…)

Krīze ir civilizācijas dzemdību sāpes

Viedoklis. D. Bajuks (fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, zinātņu vēsture): Kaut arī mūsdienu civilizācijas krīzi nevar nosaukt par negaidītu, tās attīstības scenāriji nav zināmi, bet tās matemātiskā modeļa neesamība neļauj spriest par sabiedrības kritisko uzvedību.

Sociums pārvērtās kosmogonijas spēkā. Sabiedrība ir iznīcinājusi apkārtējo vidi. Gandrīz visu tā dara tikai jaunu izklaižu formu veicināšanai. Tomēr tā nepiesātinās, un pārmērību ražošana un patēriņš līdzinās mānijai, sociāli psihiskiem traucējumiem. (vairāk…)

Pabeidzot Ābrama darbu

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)

Gaisma, tik neizzināma pēc būtības

„Desmit Sfirotu Macība”, 1. d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (14.): Kas ir gaismas izplatīšanās (itpashtut)?

Gaisma, kas nāk no Radītāja būtības, un ienāk radījumā, tiek dēvēta par gaismu, kura „izplatās”. Patiesībā tas neietekmē augstāko gaismu, līdzīgi kā aizdedzina sveci no sveces, kura nenodara nekādu kaitējumu pirmajai svecei, bet tā tiek dēvēts, jo tā uztver pats radījums.

Nepastāv dažādas gaismas, kas atrodas Radītājā vai radījumā. Gaisma pati par sevi vispār nepastāv. Par gaismu dēvē radījuma iespaidu par piepildījumu, kas tajā atradās jau iepriekš. (vairāk…)

Tumsas sakne

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1.d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (17.): Kas ir tumsa?

Ceturtā vēlmes stadija, kura samazinājuma dēļ nesaņem sevī augstāko gaismu, tiek definēta kā tumsas sakne.

Turklāt tas neskatoties uz to, ka samazinājums 4. stadijā bija veikts saskaņā ar tās personīgo vēlēšanos. Pati par sevi tā pārspēja savu vēlmi saņemt un vēlējās kļūt līdzīga Radītājam, Veidotājam, saskaņā ar savu brīvo izvēli. (vairāk…)