Problēma tajā apstāklī, ka aizmirstam galveno
Problēma tajā apstāklī, ka mēs pastāvīgi aizmirstam par Radītāju! Saprotams, ka mēs strādājam grupā – jo rakstīts, ka no tās viss ir atkarīgs, un tikai grupā mums ir gribas brīvība. Tikai tur es varu izdarīt to, kas no manis ir atkarīgs.
Cits līdzeklis – izplatīšana. Mēs saprotam, ja plaši izplatīsim, tad dziļi izjutīsim visu pārējo tieksmes, nodosim viens otram vēlmes.
Taču aiz visām šīm darbībām: mācībās, izplatīšanā, grupā – mēs aizmirstam, ka veicam tās tikai ar vienu nolūku, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Šī izpratne mums zūd. Mēs Viņu neizjūtam, un tāpēc Viņš it kā mums neeksistē. (vairāk…)
Jautājums:
Tieši tam, kuru Radītājs vēlas virzīt uz priekšu garīgajā izaugsmē, Viņš arī sūta nepatikšanas un problēmas, izraisa uz viņu spiedienu – tas ir, iesēdina „tumšā pagrabā”.
Ziņojums:
Jautājums:
Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.
„Desmit Sfirotu Macība”, 1. d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 1.d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”
Pieteikties RSS barotnei