Aizlūgums vai pateicība?

Jautājums: Ko simbolizē dvēseles aizlūguma lūgšana (Kadiš)?

Atbilde: Kad kāds nomirst, mēs pateicamies Radītājam. Liktos, par ko gan? Par tuva cilvēka nāvi? Tomēr mēs izsakām pateicību no garīgā līmeņa. Es skatos no gara augstumiem uz saņemošo vēlmi, kas ir atbrīvojusies no savas egoistiskās formas, pateicoties gaismas, Radītāja ietekmei. Beidzot Viņš ir izdarījis tā, ka šī daļa ir nomirusi, un tagad es varu ar to veikt „mirušo augšāmcelšanos” – paņemt šo vēlmi, kas palikusi bez egoistiskā nolūka, un sākt ar to strādāt atdeves dēļ. Pēc egoisma, t.i., nolūka, lai saņemtu nāves, paliek tikai vēlmes „ķermenis”. Tas sadalās, un tad es varu sākt strādāt ar to. Iznāk, ka es esmu saņēmis lielu palīdzību no augšienes, par ko arī pateicos Radītājam. Tie nav tikai vārdi, bet gan jūtas, kas izlaužas no cilvēka, kad viņa egoistiskā vēlme beidzot mirst. Mūsu pašreizējā egoistiskajā izpratnē Kadiš šķiet kaut kas pretrunīgs. Patiesībā visas lūgšanas, baušļi un ieražas, dziļāk tos izpētot, neatbilst mūsu dzīves likumiem. Visi tie ir absolūti neloģiski, mūsu skatījumā iracionāli, jo ir garīgās pasaules likumu projekcija.

Nodarbības tēma „Izraēlas tauta”

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed