Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 75. p.: Tam, kurš vēlas doties ceļā, jāceļas vēl naktī un, attiecīgi nakts stundai, kas iestājusies, uzmanīgi jānovēro austrumu puse un jāpievērš uzmanība burtu veidam, kuri pēc kārtas sit pa debesu velvi: tad, kad viens paceļas, otrs – nolaižas. Tā ir tāda burtu dzirksteļošana, ar kuru tika radītas debesis un zeme.

Protams, visas šīs parādības noris mūsu iekšienē, katrā cilvēkā, un mums jāmeklē un jāatpazīst tās sevī. Runa iet par mūsu savstarpējo saikni, par šīs saiknes veidiem un raksturu. Tā par to stāsta kabalisti. Nekā cita vairāk nav.

Rezultātā mēs atklājam starp mums saiknes tīklu, kas ir pati pilnība, dēvētu par Bezgalības Malhut, taču laikā, kad mērojam ceļu, to redzam daļēji, daudzveidīgās formās. Pēc tam, kad mēs sasniedzam pilnīgu labošanos, nav nekādu formu, viss izšķīst baltajā gaismā – „Viņš un Viņa Vārds vienoti”.

Taču patreiz ir daudzveidīgās formas – īpašības, pasaules/ apslēptības, kas slēpj no mums pilnību, kuru mēs no jauna atklājam caur šo pasauļu struktūru. No augšienes virzībā uz leju tika radīta apslēptība, no lejas virzībā uz augšieni notiek atklāšana – mērojot tos pašus pakāpienus, tās pašas pasaules.

Tādējādi mums jācenšas iztēloties šo tekstu saiknē starp mums: par ko tas runā, par kādiem saiknes veidiem.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →