Visas tradicionālās paražas, kas pieņemtas jūdaismā, tas ir garīgo, kabalistisko darbību novilkums – bet tikai vienīgi pasaulīgajā, egoistiskajā vēlmē. Turklāt tajā pašā laikā īstās garīgās darbības tiek veiktas divās sfērās – saņemšanā un atdevē.

Pēc tam, kad mēs zaudējām saikni ar mīlestību pret tuvāko, ar atdevi, ar augstāko pasauli – tas, kas mums atlika šīs pasaules ietvaros, tas arī tiek dēvēts par jūdaismu. Tādā veidā kabalas zinātne cilvēkam tēlojas trimdas laikos. Taču atsevišķiem cilvēkiem tā atklājās divās sfērās: garīgajā un materiālajā.

Tāpēc reliģijā pastāv dažādas paražas un darbības, kas tiek izpildītas atbilstoši tradīcijai. Tā vietā, lai tās izpildītu sevī kā garīgās darbības – tās pilda ārēji. Grāmata „Šuļhan Aruh”, kuru ticīgie cilvēki pieņēmuši kā reliģisko noteikumu krājumu – apraksta garīgās darbības, taču materiālajā formā. Kad tur tiek runāts „nomazgā rokas” – tas nozīmē, ka jāpaņem sava saņemošā garīgā tilpne, kas dēvēta „rokas”, un jāattīra, iegremdējot vai nomazgājot to ar Hasadim gaismu.

Tā skaidro, kā izveidot kāzu gultas aizkaru (hupu), lai savienotos ar Radītāju, kā garīgajā atdalīt šķīstu vēlmi („derīgu”) no nešķīstas, kā pareizi nokaut „dzīvnieku” – savu personīgo egoismu. Jebkura darbība, kas tiek veikta no rīta līdz vakaram, atspoguļo garīgos procesus.

Tāpēc „Šuļgan Aruh” apraksta visu cilvēka dzīvi vissīkākajās detaļās, no tā brīža, kad viņš pamodās,  un pateicās par to Radītājam: ar kuru kāju viņam jāpieceļas no gultas, kādi apavi jāauj kājās, kā ģērbties, sākumā jāievelk piedurknē labā roka – atdeves vēlmes simbols, bet pēc tam kreisā – saņemšanas vēlme.

Viss aprakstīts līdz pašai pēdējai detaļai, jo nāk no dvēseles labošanās. Par „ķermeni” tiek dēvēta dvēsele, un grāmata skaidro, kā to izlabot – kā apģērbt, nomazgāt, kā to „barot”, tas ir, kā piepildīt, ar kādiem gaismas veidiem: Hasadim gaismu vai Hohma gaismu un kādā secībā. Kā jāsvētī dažādie „ēdienu” veidi – tavas vēlmes baudīt piepildījuma veidi. Tam veltīta visa „Šuļgan Aruh” (uzklātais galds) grāmata.

Kādreiz, līdz Tempļa nopostīšanai, visa tauta šīs garīgās darbības pildīja praksē – katrs savā pakāpē un strādāja ar savu dvēseli. Cilvēkam bija saprotams, ko tas nozīmē attiecībā pret viņa dvēseli un gaismu. Taču tajā brīdī, kad mēs zaudējām saikni ar garīgo pasauli, un no atdeves pakāpes nokritām līdz egoistiskas saņemšanas līmenim, mēs zaudējām dvēseli, kuru varētu izlabot, veicot ar to visas šīs darbības.

Tāpēc visas šīs darbības cilvēki sāka veikt attiecībā uz savu ķermeni, ar šo pasaulīgo miesu, ar materiālo pasauli, ar to materiālo galdu, pie kura ēd – tā vietā, lai piepildītu dvēseli ar gaismu.

Ja atvērt Talmudu, mēs ieraudzīsim noteikumu krājumu. Šie noteikumi jāievēro saskarsmē ar citiem: piemēram, kā jāatlīdzina kaimiņam, ja tu vai tavs mājdzīvnieks nodarījis viņam zaudējumu. Taču tas viss jāizprot kā garīgais līmenis. Viss Talmuds veltīts cilvēka darbībām, kurš strādā, lai izlabotu savu dvēseli, taču šīs darbības tiek aprakstītas, attēlojot dzīvniekus, darbu laukā – tādā alegoriskā valodā.

Ja tu atrodies garīgajā pasaulē, tad tu saproti, ka tas ir rakstīts par garīgo, par dvēseli. Tavā uztverē šī pasaule it kā nepastāv. Tu saproti, ka neko nav iespējams izlabot, lejot ūdeni pārmaiņus te uz vienu roku, te uz otru roku, un šīs darbības tiek veiktas tikai par zīmi, kas norāda uz materiālās pasaules līdzību garīgajai. Ja tu atrodies garīgajā pasaulē, tad arī materiālajā rīkojies tāpat. Taču materiālā darbība nelabo dvēseli – tā tiek dēvēta par kultūras tradīciju, tautas vēsturi, no bērnības ierastu dzīves veidu, kas pieņemts tautā.

Taču patiesībā visas šīs darbības mēs veicam savā iekšējā labošanā. Proti, mēs ņemam savas vēlmes daļas, un ar tādu rīcību palīdzību paceļam tās no egoistiskā piepildījuma pakāpiena uz atdevi citiem cilvēkiem un Radītājam. Tieši par to runā „Šuļhan Aruh”, un tā ir visa Tora, kas māca, kā to izdarīt.

Taču tad, kad mēs zaudējām garīgo pakāpi, tad sākām izturēties pret to kā pret materiālajām darbībām. Rakstīts: labā roka, kreisā roka, vērsis, ēzelis – tā burtiski cilvēks arī saprot un apgūst kā pasaulīgos likumus.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”

Avots krievu valodā

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →