Problēma: Vēl 1972. gadā profesors Denniss Medouzs iesniedza Romas klubam ziņojumu par to, ka cilvēce iet uz savu bojāeju, bet viņa brīdinājums tika ignorēts. Ražošanas pieaugums palielina bagāto ienākumus un samazina nabadzīgo ienākumus, bagātība pasaulē netiek pārdalīta trūkumcietēju labā. Ekonomiskais pieaugums palielina nevienlīdzību ienākumu sadalē.

Cieš badu 1 miljards cilvēku, 10 miljoni ikgadēji mirst no bada. Kaut arī 2000. gadā pasaulē tika saražots tāds graudu daudzums, kas spētu pabarot 8 miljardus cilvēku. Cēlonis ir nevienmērīgā bagātību sadalījumā. Platības, kas derīgas lauksaimniecībai, samazinās. Saldūdens trūkums. Zemes enerģētisko resursu – naftas un gāzes krājumi strauji samazinās, tie ir neatjaunojami un neaizstājami.

Daba nav pielāgota pārstrādāt drošos savienojumos milzīgo kodolatkritumu un sintētisko atkritumu daudzumu. Globālās klimata izmaiņas: temperatūru ietekmē – anomāli gadalaiki, izmainīts nokrišņu sadalījums, ledāju kušana, pēdējo 100 gadu laikā jūras līmeņa paaugstināšanās līdz 20 cm.

Viņa risinājums: mainīt dzīves veidu uz mērenu – ar mērenu patēriņu.

Replika: Protams, risinājums ir cilvēces virzībā uz saprātīgu patēriņu. Taču ko lai piedāvā mūsu egoismam tā piepildījuma vietā, kas pārsniedz eksistencei nepieciešamo, un lai tas pieņemtu to brīvprātīgi? Tikai, ja materiālā piepildījuma vietā, mēs piedāvāsim garīgo, mūžīgo un absolūto. To piedāvā kabala. Citādi egoisms neļaus mums to iztukšot un novedīs pie pasaules kara par resursiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →