E.Froms, sociologs, rakstā „Cilvēks – kas tas ir?”: „Pati drausmīgākā cilvēciskā kaisle ir stiprākā centieni izmantot vājāko savu egoistisko mērķu sasniegšanai. Tā ir izsmalcināta kanibālisma forma.

Kad cilvēks pārstās būt par patēriņa līdzekli savam stiprākajam brālim, tad, patiesību sakot, sāksies cilvēku vēsture. Taču nepietiek tikai ar apzināšanos, vēl ir nepieciešama arī nožēla”.

Replika: Ar nožēlu ir jāsaprot personīgā egoisma ļaunuma apzināšanos. Tajā mērā, kādā apzināsimies egoismu kā ļaunumu, varēsim „izrauties” no tā un pakāpeniski apzināties labumu vienotībā, piekāpībā, līdz pat mīlestībai – kad katrs jūt cita vajadzības un gatavs viņam visā palīdzēt.

Tāda darbība iespējama tikai vienotās, visu vienā veselā, saiknes sistēmas atklāšanas ietekmē, kad katrs gribot negribot sāk sajust citus kā sava ķermeņa daļas, kā māte jūt zīdaini. Daba mūs pie tā novedīs: pret pašu gribu – ar krīzēm un kariem, vai ar labu – ar mūsu piekrišanu.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija | Add Comment →