Zoar Grāmata. „Truma”, 24. p.: Malhut, tajā notikušo tiesu rezultātā, tiek dēvēta „Afar (pīšļi) un Afaron”. Afaron nozīmē „mūsu pīšļi”. Kopš tā laika, kad Malhut pacēlās augšup uz Binu, Bina tāpat tiek dēvēta par Afaron.

Turklāt Bina tad dalās divās daļās: uz GAR – augstākajām Aba ve-Ima, un tas ir „sameh (60)”, kas atbilst sešām HABAD HAGAT sfirot, no kurām katra sastāv no desmit, bet no haze un zemāk tā nostiprinājās parcufa IŠSUT veidā, kas iekļauj sevī četras NEHIM sfiras, un tas ir „mem (40)”.

Jautājums: Kas ir burti, par kuriem runā Zoar?

Atbilde: Burts – tas ir simbols. Burtu formas simbolizē spēkus, kas savienojas kopā. Mums taču vajag piešķirt tiem kādu formu, lai ar tās palīdzību aprakstītu šos spēkus.

Garīgajā telpā nav formu. Taču mūsu pasaulē ar burtu palīdzību es varu izskaidrot garīgās īpašības. Teiksim, burts „sameh” (ס) – apaļš, kas norāda uz tā žēlsirdības īpašību, atdevi. Tā skaitliskā nozīme (gematrija) vienlīdzīga ar 60. 60 – tas ir 6 x 10 (sešas sfirot, no kurām katra sastāv no desmit). Tādējādi iespējams paskaidrot, kas ir 6, kas ir 10, ko nozīmē „apaļš”, kas tā par īpašību, kuru mēs attēlojam apaļa burta „sameh” veidā.

Garīgajā telpā nekā tāda nav. Taču, lai paskaidrotu viens otram, mums jābūt kopīgai valodai. Ja mums nebūtu savstarpējās saskarsmes valodas, nebūtu vajadzības ne pēc burtiem, ne pēc citiem simboliem.

Garīgajā, tas ir, manā iekšējā sajūtā, man nav vajadzības attēlot sev nekādas formas. Manā iekšējā sajūtā nav nekādu attēlu, ir tikai sajūta vēlmē, kura saņem kādu iespaidu.

Taču, kad vēlos sacīt, kāda ir mana vēlme, cik lielā mērā tā iespaidojas, no kā, no kādām pretējām īpašībām, tad jau  rodas kreisā un labā puse, augša un leja, daudzveidīgas krāsas. Tad man nepieciešami visi šie aspekti.

Kādēļ gleznotājs glezno? Viņš jūt, ka viņam nepieciešams izpaust uz ārieni savu iekšējo sajūtu, sajūsmu, iedvesmu, nodot to citiem cilvēkiem. Taču glezna – tā ir tikai ārējā izpausme, tā tikai zināmā pakāpē atspoguļo iekšējo sajūtu un vēlmi dalīties ar citiem.

Nesaprotošiem cilvēkiem šķiet, ka gleznotājs izpaudis uz papīra vai audekla visu savu iekšējo iespaidu, iedvesmu. Ja runa iet par vāju pasaulīgo iespaidu, – tas vēl ir iespējams. Taču garīgo iespaidu nodot nav iespējams.

Tādēļ garīgo mums aizliegts attēlot gleznu un skulptūru veidā, jo tajos tu jebkurā gadījumā nespēsi nodot savu iekšējo iespaidu. Taču garīgās īpašības, stāvokļus un procesus atļauts attēlot burtu un zīmējumu veidā, jo tajos tu attēlo nevis savu iekšējo iespaidu, bet tikai iespaidu simbolus.

To dēvē par valodu, kad mēs savstarpēji savienojamies ar ārējo simbolu palīdzību, no kuriem katrs ar mūsu piekrišanu spēj atmodināt mūsos atbilstošu iekšējo iespaidu, nododot to no viena otram. Taču jebkurā gadījumā katrā cilvēkā šis iekšējais iespaids – citāds, jo mēs taču visi atšķiramies viens no otra.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →