„Panākumu” reibonis

Jautājums: Es izlasīju rakstu, kurā stāstīts par to, ka lietas, kas guvušas panākumus pasaulē, nav iedzīvojušās Izraēlā, piemēram, filmas „fentezi” stilā, sarežģīti plašsaziņas līdzekļu funkcionēšanas mehānismi. Kapēc tas tā?

Atbilde: Mēs pārstāvam „visprimitīvākos dzīvniekus”, pašu aprobežotāko tautu, ja neatrodamies mums piemērotos apstākļos. Tas redzams kultūrā, audzināšanā, visā, kas šeit notiek. Tā pa īstam nekas mums nesanāk un mēs ar to vēl lepojamies.

Mēs nesaprotam, ka mums nav un nebūs panākumu, kamēr mēs nepakļausim sevi Augstākajam spēkam. Salīdzinājumā ar ebreju sasnieguniem ārzemēs, te mums gandrīz nav ar ko lepoties. Protams, kaut kas mums izdodas, taču tas ir nožēlojami maz, ņemot vērā mūsu potenciālu. Mēs vienmēr salīdzinām sevi ar citām tautām, bet tas nav pareizi, jo mūsu potenciāls nāk no Binas, nevis no Malhut. Tad kāpēc mēs visu laiku paklūpam?  Mūsu „panākumi” – pēc būtības – neveiksmes, salīdzinājumā ar to, ko mēs varētu sasniegt.

Mums nekas nelīdzēs. Ja mēs nespēsim savienoties ar savu Avotu, tad nespēsim izdzīvot.

Tāpēc mēs svinam Neatkarības dienu, priecājoties par iespēju veikt garīgo darbu un garīgo izaugsmi. Te nav runa par personīgo „laidaru”, ko saņēmuši mūsu ķermeņi, – tā pret dzīvi attiekties nedrīkst.?????

Neatkarības diena mums ir atgādinājums par to iespēju, kas mums ir nodrošināta. Pareizi īstenojot šo iespēju, mēs varam novest visu pasauli līdz garīgajai augšupejai ceļā uz mūžību un pilnību. Runa nav par Izraēlas valsti vai Izraēlas tautu, bet gan par notiekošā garīgo būtību. Mūs atveda uz garīgās realizācijas vietu – tur, kur sākas visas pasaules garīgā izglābšanās.

No nodarbības pēc raksta „Zemes mantošana”

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed