Gaismas svētki – Lag Ba Omer

Svētki Lag Ba Omer (33. Omera diena) tiek atzīmēti par godu rabīnam Šimonam Bar Johajam, Zoar Grāmatas autoram, kurš šajā dienā beidza savas dzīves gaitas.

Grāmatā „Zoar”, nodaļa „Idra Zuta”, parašat „Azinu” (parashat „Ha’azinu”), rabīna Šimona nāve tiek aprakstīta tā:

„Jo Dievs Kungs viņam novēlēja svētību, mūžīgu dzīvi”. (133. Psalms) Rabīns Aba sacīja: Nebeidza svētā gaisma sludināt dzīvi, līdz nerimās viņa runas. Es pierakstīju un domāju rakstīt vēl, taču nedzirdēju.

Es nepacēlu savu galvu, jo staroja ļoti liela gaisma, un es nespēju lūkoties.

Piecēlās rabīns Eliezers un rabīns Aba un paņēma viņu no vietas. Visa māja bija piepildīta ar aromātisku smaržu. Nolika viņu guļvietā un neviens viņam nepieskārās, izņemot rabīnu Eliezeru un rabīnu Aba. Kad guļvietu iznesa no mājas, izdzirdēja balsi. Tad iegāja iekšā un sanāca kopā uz rabīna Šimona godībām.

Zoar izmanto tādus krāsainus aprakstus, jo Grāmata sarakstīta Midraša (teiksmu) valodā. Protams, runa šeit iet nevis par materiālo nāvi, bet par dvēseles iziešanu, kura pāriet Galīgās labošanās stāvoklī. Tāpēc tas ir tik nozīmīgs notikums, turklāt visa sistēma, kas iekļauj viņa skolniekus, saņem šo īpašo gaismu.

Šeit tiek runāts nevis par cilvēka nāvi, bet par garīgā parcufa sadilšanu. Sākumā gaisma atnāk un ietērpjas parcufā, veidojot tajā: taamim, nekudot, tagin, otiot. Gaismas ietērpšanās parcufā un tās izzušana dara tilpni par derīgu lietošanai, tādā veidā rabīna Šimona dvēsele sasniedz savu pēdējo darbību – pēdējo pakāpi, vispārējās labošanās beigas. Par to stāsta Zoar.

Turklāt visi parējie biedri, visas dvēseles, kuras bija no viņa atkarīgas, un kuras bija sekas, kas nāca no viņa parcufa, kurš piepildījās ar gaismu, un patreiz no tās atbrīvojas, tagad caur to saņem visu gaismu, kura no viņa aiziet. Tie ir biedri, kas bija viņam „pielipināti”, saistīti ar viņu un piedalījās gaismas pievilkšanā un tās aiziešanā.

Kabalista aiziešana nozīmē, ka visa tā gaisma, kuru viņš uzņēma savas dvēseles iekšienē kopā ar saviem skolniekiem, ar viņu palīdzību uzkrājot šo gaismu visai cilvēcei – viņš tagad atbrīvo to, nodod visām pārējām dvēselēm. Šī gaisma kļūst kā starojums, kā apkārtējā gaisma, kuru viņš dāvā citiem. Viņa aiziešana simbolizē šo gaismas nodošanu. Tāpēc mēs tā svinam šo dienu un priecājamies, ka esam saņēmuši šo augstāko gaismu, kas dēvēta „Zoar”, kas spēj izlabot visas dvēseles, savienot tās, un katru pacelt augšup līdz Radītāja līmenim. Tādējādi šie svētki tiek dēvēti par gaismas svētkiem. Tā ir gaisma, kas atgriež pie avota, labošanās gaisma. Turklāt katram sev jāuzdod jautājums: vai viņš patiešām izmanto šo gaismu?

Mums nodeva šo gaismu – bet vai mēs to izmantojam, un pareizi sevi realizējam? Tas arī tiek dēvēts –  piedalīties „Lag Ba Omer” svētkos.

No teleraidījuma, kas veltīts Lag Ba Omer svētkiem

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: