Zoar Grāmata. Nodaļa „Itro” (Yitro), 527. p.: Ir divi AVAJa vārdi, kas nāk pa priekšu 13 žēlsirdības mēriem. AVAJa, pārliekot „alef” – „tav” – „bet” – „šin”, – tā ir Macpac. 13 žēlsirdības mēri – Arih Anpina diknā (bārdā), bet galvas divas matu tiesas (peisaki), kas nāk pa priekšu diknai, – tie ir divi Macpac vārdi.

Šo divu vārdu īpašības, kuras ir tukšās kelim, kas palikušas iekš Arih Anpina roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iznākšanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpina roš sava avijuta dēļ un izgāja no Arih Anpina roš, un nokārās ārpusē uz Arih Anpina roš ādas. Tieši tie arī dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot).

Mēs lasām Zoar Grāmatā par garīgajām darbībām – un neko nesaprotam. Runa iet par izmaiņām iekš sfirot, caur kurām izplatās gaismas. Šīs izmaiņas – pietiekami standartas. Garīgajā, tāpat kā mūsu pasaulē, nav vairums daudzveidīgu darbību.

Gala rezultātā, ja ir vēlme un gaisma, četri avijuta/vēlmes slāņa līmeņi un attiecīgi tam, gaisma, kas mainās vēlmē, – tas ir viss. Taču pēc tam, kad vēlme savas sabojāšanās procesā sāk iziet daudzveidīgas izmaiņas, tad notiek papildus darbības, taču šīs darbības izriet no vēlmes sabojātības.

Teiksim, liela auguma, masīvs, spēcīgs, gudrs cilvēks gatavs uz visu, viņu nekas neuztrauc. Taču, ja cilvēks vājš, slims, – viņam nepieciešamas daudzveidīgas papildus iekārtas, īpaši apstākļi.

Zoar šeit apraksta vairums mūs maldinošu nosacījumu un ļoti sarežģītus mehānismus. Taču tie visi izriet no vēlmes vājuma. Stipra vēlme atrodas pretim gaismai – un starp tām nekā nav, izņemot ekrānu, kas tās savieno. Taču jo vājāka, sabojatāka kļūst vēlme, jo vairāk nepieciešamas daudzveidīgas palīgsistēmas starp vēlmi un gaismu. Taču visas šīs sistēmas tiek veidotas zemākajiem – mums, lai vājinātu gaismu, to samazinātu, lai mēs spētu izturēt nonākušo pie mums gaismu, un tad pakāpeniski izlabotos un paceltos augšup.

Tāpēc garīgās sistēmas tik milzīgas. Kā zīdainim: viņam nepieciešama īpaša barība, šūpulis, autiņi, tūkstoš dažādu lietu. Viens zīdainis pārvērš visu māju par veselu uzņēmumu, kas strādā tikai priekš viņa. Taču attiecīgi viņa augšanai, viņam nepieciešama arvien mazāka aprūpe.

Tāpat arī garīgajā – attiecībā pret mums. Mēs nesaprotam, taču tieši priekš mums strādā grandiozas, milzīgas sistēmas, lai dotu mums vismaz kādu iespēju iziet garīgajā dzīvē. Pēc tam jau daudz vienkāršāk. Cerēsim, ka mēs sasniegsim šo vienkāršumu.

Tādējādi „Desmit Sfirotu Macības priekšvārdā” Bāls Sulams teic, ka Toru sāk izzināt no noslēpuma (sod), nevis no vienkāršā skaidrojuma (pšat), kā domā neko nesaprotošie garīgajā izzināšanā (PaRDeS – pšat, remez, druš, sod – vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums).

Izzināšana sākas tieši no noslēpuma, kad viss man ir noslēpums, un es neko nesajūtu un nesaprotu. Taču pēc tam, caur alegoriju (druš) un mājienu (remez), es sasniedzu vienkāršo skaidrojumu (pšat). Vienkāršais skaidrojums – jau Acilut pasaulē, kad viss ir atklājies, jo esmu aizsargāts, man ir viss aizsardzības aparāts no gaismas, un es varu saņemt to un baudīt.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →