No Rabaša raksta “Palīdzība darbā, kura jālūdz Radītājam”: Ir cilvēks, kurš bīstas no Radītāja savu dēlu dzīvības dēļ, jeb bīstas par sava ķermeņa vai materiālo labklājību.

Tādējādi viņu neatstāj bailes, taču tās nav virzītas uz augstāko sakni, jo to saknē atrodas personīgais labums, no kura arī dzimst bailes.

Taču ir cilvēks, kurš bīstas no Radītāja soda dēļ šajā pasaulē un ellē. Abas šīs bailes netiek uzskatītas par patiesām bailēm Radītāja priekšā.

Īstas bailes – tās ir svētbijīgas trīsas sava Kunga, Viņa dižuma un spēka priekšā, kas valda pār visām pasaulēm.

Šeit liela atšķirība starp cilvēku masām un izredzētajām personībām, kuras tiecas uz patiesumu. Tādējādi tās vēlas nonākt pie tā, lai visas viņu rīcības būtu Radītāja dēļ. Viņi negaida par to nekādu atalgojumu, bet kalpo Ķēniņam, tas ir, pilda Toru un baušļus Radītāja dižuma dēļ, nevis savam labumam.

Mums ļoti grūti pierast pie kabalistu valodas, kuru mēs automātiski esam gatavi tulkot mūsu pasaules ierastajās valodās, reliģiskajos terminos. Taču kabalisti šo valodu izmantoja daudzu paaudžu garumā, lai ar tās palīdzību norobežotos un aizstāvētos no cilvēkiem, kuriem nav vērts pietuvoties garīgajam darbam. Tikai atsevišķi indivīdi saņem atmodu no augšienes un jūt sevī vajadzību atklāt savas dzīves cēloni, tās sakni,savas pastāvēšanas mērķi.

Viņi sajūt, ka dabā pastāv iekšējais spēks, kurš radījis pašu dabu un mūs, un sniedz dažiem no mums vēlēšanos šo spēku atklāt, tam pietuvoties, izprast. Tikai šiem cilvēkiem kabalisti raksta! Taču attiecībā pret visiem pārējiem viņi vēlas slēpt šos tekstus, pie tam tā, lai tos nebūtu iespējams saprast.

Taču kā iespējams kaut ko noslēpt, ja šīs grāmatas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un nes atklāsmi? Lūk, tādēļ kabalisti Radītāja izzināšanas metodiku ietērpj – tas ir, kabalas zinātni, Radītāja atklāšanu radījumiem, tādos vārdos, kurus jebkurš cilvēks izlasīs un nodomās, it kā ir sapratis.

Atkarībā no cilvēka vēlēšanās, viņš atkodē sev šos pierakstus. Viens tajos redz reliģiskus priekšrakstus, cits – morāli, trešais – vēsturiskus dokumentus, ceturtais attiecina tos uz filozofiju, audzināšanu, cilvēka dzīves un sabiedrības likumiem, uz cilvēka attieksmi pret Dievu un citem cilvēkiem.

Visas kabalistu grāmatas: Toru, Tanahu un visas svētās grāmatas, kuras runā tikai par to, kā atklāt augstāko dabas spēku – katrs traktē tā, kā viņš vēlas, radot ap to vairums stāstu. Tikai tie cilvēki, kuri saņem atmodu Radītāja atklāšanai, izmanto šos pierakstus atbilstoši to paredzētajam uzdevumam – tas ir, augstākā spēka, iekšējās dabas atklāšanai. Tad šo tekstu iekšienē viņi atrod norādījumus, kā viņiem virzīties uz priekšu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda | Add Comment →