Monthly Archives: jūnijs 2011

No Toras Dāvāšanas – pie Toras Dāvātāja

Raksts „Toras Dāvāšana” no grāmatas „Šamati”: Ko izsaka Toras Dāvāšana Sinaja kalnā? Tas nenozīmē, ka kādreiz Radītājs dāvāja Toru, bet tagad – nē. Toras Dāvāšana ir uz mūžīgiem laikiem.

Radītājs to dāvā vienmēr, bet tikai mēs neesam spējīgi to saņemt. Taču tad, pie Sinaja kalna, saņēma Toru, jo apvienojās kā viens cilvēks ar vienotu sirdi, un visiem bija tikai viena doma – par Toras saņemšanu.

Turklāt Radītājs no savas puses vienmēr dāvā Toru. Sacīts, ka cilvēkam katru dienu jādzird desmit baušļi, kuri tika saņemti pie Sinaja kalna. (vairāk…)

Globālā kolapsa draudi

Viedoklis. N. Talebs (matemātiķis, treideris): Globalizācija radīja stabilitātes šķietamību. Mums nekad iepriekš nedraudēja globālais kolapss. Visas bankas savstarpēji saistītas, lielās bankas apēd finanšu jomu, un ja viena no tām kritīs, kritīs visas.

Galvenā problēma ir tajā apstāklī, ka menedžeri nenes atbildību par savu lēmumu sekām. Viņi saņem bonusus labajos gados, taču kad notiek kritumi, viņi netiek sodīti, vēl vairāk, viņus godalgo. (vairāk…)

Attīstības programma ar kodu „AVAJa”

AVAJa (jud-kei-vav-kei) – vienīgais modelis, kuru Radītājs atveidoja vēlmes iekšienē, kuru Viņš radījis „no nekā”. Viss universs iekļauts šo četru stadiju iekšienē, kuras arvien vairāk izplatās un atklājas pasaulēs.

Taču mēs nekad neizejam no Bezgalības pasaules Malhut, kura sāk attīstīties savā iekšienē – un tas tiek dēvēts par Adam Kadmon pasauli, Acilut, šķelšanos, Brija, Ecira, Asija pasaulēm, par šo pasauli, par mums šajā pasaulē… Tas viss atrodas tās pašas Bezgalības pasaules Malhutā. (vairāk…)

Stihisku postījumu skaits trīskāršojies

Ziņojums: Ar klimatu saistītu stihisku postījumu un katastrofu skaits pieaug ar katru gadu. No 1980.gada tas palielinājies 3 reizes.

Dabas postījumi ikgadēji skar cilvēku miljarda ceturtdaļu. 98% katastrofu – klimatiskās. Klimata izmaiņas ietekmē dabas postījumus un tos pastiprina.

Pēc speciālistu prognozēm, līdz 2015.gadam cietušo skaits palielināsies pusotru reizi – līdz 375 miljoniem cilvēku.

Viedoklis: Grūti noticēt, bet izlabot to var tikai ar cilvēcisko faktoru – mūsu līdzību dabas globālajai sistēmai.

Avots krievu valodā

Rešimot – atmiņas par nākotni

Radījuma mērķis – līdzināties Radītājam. To arī nozīmē vārdi: „nest labumu Saviem radījumiem”. Kādā veidā tad radījums var pielīdzināties Radītājam? Turklāt, ko nozīmē šī līdzība?

Pirmkārt, to vajag vēlēties. Kā to izdarīt? Jābūt pretstatā Radītājam un jāvēlas līzināties Viņam. Tā arī ir vēlme: man nav tā, ko es vēlos, un es ļoti vēlos, lai man būtu tas, kā man nav.

Radītājs labs un dara labu sliktiem un labiem. Viņš ir mīlestība un atdeve, Hesed, Gvuras, Tiferet, Necah, Hod, Jesod… īpašības. Ir vairums īpašību, kuras neizprotu, taču man ir iespēja tās vēlēties – vajadzība pēc tām, vēlme, kas atbilst katrai no tām. (vairāk…)

Aizlūgums vai pateicība?

Jautājums: Ko simbolizē dvēseles aizlūguma lūgšana (Kadiš)?

Atbilde: Kad kāds nomirst, mēs pateicamies Radītājam. Liktos, par ko gan? Par tuva cilvēka nāvi? Tomēr mēs izsakām pateicību no garīgā līmeņa. Es skatos no gara augstumiem uz saņemošo vēlmi, kas ir atbrīvojusies no savas egoistiskās formas, pateicoties gaismas, Radītāja ietekmei. Beidzot Viņš ir izdarījis tā, ka šī daļa ir nomirusi, un tagad es varu ar to veikt „mirušo augšāmcelšanos” – paņemt šo vēlmi, kas palikusi bez egoistiskā nolūka, un sākt ar to strādāt atdeves dēļ. Pēc egoisma, t.i., nolūka, lai saņemtu nāves, paliek tikai vēlmes „ķermenis”. Tas sadalās, un tad es varu sākt strādāt ar to. Iznāk, ka es esmu saņēmis lielu palīdzību no augšienes, par ko arī pateicos Radītājam. Tie nav tikai vārdi, bet gan jūtas, kas izlaužas no cilvēka, kad viņa egoistiskā vēlme beidzot mirst. Mūsu pašreizējā egoistiskajā izpratnē Kadiš šķiet kaut kas pretrunīgs. Patiesībā visas lūgšanas, baušļi un ieražas, dziļāk tos izpētot, neatbilst mūsu dzīves likumiem. Visi tie ir absolūti neloģiski, mūsu skatījumā iracionāli, jo ir garīgās pasaules likumu projekcija.

Nodarbības tēma „Izraēlas tauta”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Tas, kurš neizjūt ciešanas par sabiedrības nelaimēm, un sajūt tikai savas personīgās vajadzības, nevar saņemt kopējo garīgo atklāsmi, dēvētu par „sabiedrības mierinājumu”, jo nebija sagatavojis kopīgo vēlmi, bet tikai savu personīgo.

Turklāt tas, kurš jūt līdzi sabiedrības nelaimēm, kurš uztver sabiedrības nelaimes kā savas personīgās, izpelnīsies Radītāja atklāsmi, jo viņa vajadzība – kopēja, un tās piepildīšana – arī kopīga.

Bāls Sulams. „Pri Haham”, sarunas „Katrs, kurš izjūt ciešanas par sabiedrību”. (vairāk…)

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 5. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Egoisms ielikts katra cilvēka dabā

Egoisms ielikts katra cilvēka dabā, tāpat kā arī visos dzīvniekos (taču cilvēkā tas virzīts vēl uz otra izmantošanu un pazemošanu, un pie tam pastāvīgi attīstās).

Bāls Sulams. Pēdējā paaudze, 1. d.

Cilvēks pat pirkstu nepakustinās, ja tas nenesīs viņam vismaz kādu labumu.

Bāls Sulams. Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam. (vairāk…)

Laiks nepastāv

Žurnāls „Physics Essays” (A. Sorlijs, D. Fiskarleti, D. Kleiners no ZPI „Bistra”): Ņūtona ideja par laiku kā absolūtu lielumu nav pareiza. Pasaules ainai vairāk atbilst: laiks, kas mēra izmaiņu secību.

Parasti mēs laiku uzskatām par absolūtu fizikālo lielumu, par neatkarīgu pārmaiņu (t uz grafiku horizontālās ass demonstrē fizikālās sistēmas evolūciju). Taču patiesībā mēs nekad nemēram pašu t. Mēs mērām objekta īpašības: frekvenci, ātrumu utml.

Citādi sakot, reāli eksistē objekta īpašību maiņa un (tēlaini) pulksteņa rādītāju kustība, bet mēs samērojam pirmo ar otro, lai izmērītu objekta īpašības. t – pats par sevi matemātisks lielums un nepastāv realitātē.

Tas nenozīmē, ka laiks nepastāv, bet norāda uz to, ka tas saistīts ar telpu, nevis eksistē pats par sevi, un ka laiks nav absolūts.

Uz to vēl norādīja Einšteins: „Laiks nepastāv neatkarīgi, ir tikai notikumu secība, pēc kuriem mēs to mērām. Laiks – tā ir notikumu secība”.

Replika: Tieši tā, lūk, zinātnieku uzskats pietuvojas kabalistu zinībām. „Desmit Sfirotu Mācībā” 1. nod. uzreiz tiek dots laika definējums kā notikumu secība, nevis kā eksistējošs patstāvīgi. To pašu definējumu dod arī ARI (16. gadsimts), bet viņš to aizguva no Zoar Grāmatas (m. ē. 2. gs.).

Avots krievu valodā

Civilizācijai nepieciešams jauns zinību avots

Viedoklis. Ļevs Gindilis (astrofiziķis, kosmonautikas akadēmijas RAN loceklis, SETI vadītājs, Apvienotā Zinātnes centra zinātniskais sekretārs): Zinātniskā pieredze māca, ka līdz šim attīstība uz Zemes mēroja savu ceļu tādā veidā, ka stiprākie pakļāva sev vājākos. Sociālo un kultūras atturību sistēma lika šķēršļus naidīgo pušu pilnīgai iznīcināšanai.

Taču tagad cilvēce pirmoreiz nonākusi līdz tādam brīdim, sasniegusi tādu līmeni, kad tālākā agresivitātes un ienaidnieka iznīcināšanas līdzekļu palielināšana nenovēršami novedīs pie pasaules civilizācijas iznīcināšanas, un, iespējams, arī pie visas Zemes biosfēras bojāejas.

Tādēļ vēsturiskajai korekcijai jāveic apziņas izmainīšana: cilvēcei no naida jāpāriet uz sadarbību.

Ja cilvēce nemācēs veikt šo soli – tā aizies bojā pašiznīcināšanās ugunī vai apkārtējās vides pilnīgas iznīcības rezultātā.

Šķiet, cilvēki sāk to apzināties, un sadarbības idejas, neskatoties uz pretspēku sīvo pretestību, arvien vairāk nostiprinās cilvēku vidū.

Civilizācijai, kas sasniegusi stāvokli, kas pietuvojies informācijas krīzei, nepieciešama pieeja jaunam zinību avotam, kas atšķiras no mūsdienu zinātnisko zināšanu avotiem.

Avots krievu valodā