Monthly Archives: maijs 2011

Vēlmes ģeometrija

Jautājums: „Desmit Sfirotu Mācības” 1. daļā (arī „Dzīvības Koks”, ARI) rakstīts, ka vienmērīga, „apaļa” samazinājuma rezultā gaismā izveidojās tukša telpa, kur varēja eksistēt radījumi. Nav saprotams, kā tas viens ar otru savienojas, jo telpa ir kaut kas trīsdimensiju, bet aplis – plakans?

Atbilde: Runa iet par vienīgo radījumu, kurš bija radīts universā – par vēlmi. Vēlme var būt tukša, bet var būt arī pilna, vai daļēji piepildīta: vairāk vai mazāk. (vairāk…)

Labāk būt uzcītīgam kā gudram

Jautājums: Kāpēc lielākā virzība uz priekšu notiek tieši Zoar Grāmatas lasīšanas laikā – bez sapratnes, ar vienu un to pašu nolūku?

Atbilde: Kabalas apgūšana neprasa izcilas prāta spējas, jo „mācās ne ar prātu”. Gluži otrādi: cilvēki, kuri sevi uzskata par gudriem, teicami mācās, ātri uztver, un kuriem piemīt ass prāts, kā noteikums, pārāk nevirzās kabalā uz priekšu.

Prāts, prāta spēju sajūta viņus aptur, aizraujot uz racionālo šīs zinātnes apgūšanas ceļu, bet nevis apgūstot to uzticības ceļā pret grupu. Tā ir problēma. (vairāk…)

„Neaprociet zemē” pūles…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Bo”, 196. p.: Ēģiptieši atnāk un redz kaulus, kurus suņi stiepj no vietas uz vietu un tos salauž. Viņi raka tos zemē, lai suņi tos neatrastu. Tas – pati lielākā elku pielūgsmes izskaušana, – kad aprok savu dievu kaulus zemes pīšļos.

Jautājums: Kas tiek domāts ar vārdiem „ēģiptieši aprok savu dievu kaulus zemes pīšļos”?

Atbilde: Visbiežāk cilvēks vēlas „apglabāt” visas savas pūles, kas pēc viņa ieskatiem ir neveiksmīgas, aizmirst par tām. Taču mums, tieši otrādi, jāpretojas šai neveiksmei: „Ļaunums pār mani ņēma virsroku, es ar to netiku galā un cietu neveiksmi. Pareizi! Taču patreiz, uz šī ļaunuma pamata, es no jauna daru labus darbus”. (vairāk…)

Kādu tu redzēsi savu ceļu…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 42. p.: Dvēseles, par kurām šeit iet runa, tās ir „mazo bērnu” dvēseles, kuras barojas ar savas mātes spēkiem, un Radītājs redz, ka ja tās iemiesosies mūsu pasaulē, sasmakos to gars un saskābs kā nederīgs vīns, un tāpēc Viņš tās savāc kopā, kad tās vēl mazas, kamēr no tām vēl nāk patīkama smarža. (vairāk…)

“Atrisinājums izrādījās ļoti vienkāršs…”

Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 281. p.: …Un tagad, kad nav izpelnījies, Radītājs redz, ka viņš pielika pūles, lai dzimtu dēli, taču nespēja, un tādam “viņa kungs dos sievu”.

Ņemot vērā, ka Radītājs par viņu apžēlojās, un iedeva viņam sievu no Savas žēlsirdības, tad Radītājs paņem Viņam sākotnēji piederošo un paņem to, ko Viņš jau bija paņēmis no šī avota iepriekš. (vairāk…)

Visuma “cietajā diskā”

Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 31. p.: Kas notika ar šīm apspiestajām dvēselēm? No tām nāk pasaules tautu taisnie un nošķīrušies viedo mācekļi.

Nošķirtajiem viedo mācekļiem ir priekšrocība Dižā garīdznieka priekšā, tiem, kuri pieder Zemes tautai. Tie daudzkārt svarīgāki pasaulē, kaut gan Dižais garīdznieks ienāk pašās iekšējās istabās “pašā svētākajā”. (vairāk…)

Kā uzcelt Templi

Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 264. p.: …Tomēr visi Radītāja darbi – tie nav cilvēku darbi. Cilvēki, kad uzceļ Templi lejā, sākumā būvē pilsētas sienu, lai sevi aizsargātu, bet pēc tam sākas Tempļa būvniecība. Turpretim Radītājs sākumā būvē Templi, bet beigās, pēc tam, kad Viņš to nolaiž lejup no debesīm un novieto savā vietā, tad tiek būvēta Jeruzalemes siena. (vairāk…)

Brīnums tīrā veidā

Zoar Grāmatu nav iespējams apgūt cilvēkiem, kuri vēl nav izpelnījušies iekšējo izzināšanu. Viņi to var tikai lasīt, uztverot kā “brīnišķīgu īpašību”, kā “īpašu gaismas iedarbību” (sgula”).

Zoar Grāmatā nav ko apgūt. Ko mēs varam saprast šajā tekstā?… Ja kāds domā, ka viņam izdodas saistīt vienu ar otru, un kaut ko saprast, – tā vienkārši ir absurda nodarbe. Mēs saņemam kaut kādu iespaidu, taču tas ir juteklisks. Cilvēks iznāk no nodarbības un nespēj pateikt neko noteiktu. (vairāk…)

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 40. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Cilvēks radīts ar vēlmi saņemt sev baudu, tas tiek dēvēts par vēlmi saņemt egoistisku labumu. Taču viņam saka, ka jāatsakās no šīs vēlmes saņemt, un jāiegūst jauna kli (vēlme), kas tiek dēvēta par vēlmi atdot. Taču ne katrs cilvēks to izpelnas, tas ir, var iegūt šīs kelim (vēlmes), kas derīgas tam, lai tajās varētu ienākt Augstākā gaisma (atklāties Radītājs).

Lai cilvēks varētu iegūt vēlmi atdot, viedie sacīja (Kidušin 30): “Es radīju ļaunuma sākotni (egoismu cilvēkā), un Es radīju Toru – piedevu (piedevu egoismam nolūka “atdeves dēļ” veidā)”. Tieši ar Toras palīdzību (mācoties to ar mērķi sevi izlabot) viņš (cilvēks) spēj iegūt atdeves nolūku.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 6. raksts “Ticības svarīgums pastāv vienmēr”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 39. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Tora (mūsu labošanās metodika), ar kuru mēs nodarbojamies, nepieciešama, lai pakļautu savai varai mūsu ļaunuma sākotni (egoismu). Tas ir (un ar to), sasniegt saplūsmi ar Radītāju, lai visas mūsu rīcības būtu tikai atdeves dēļ (kā Viņam). Tas nozīmē, ka pašam cilvēkam nav nekāda spēka sevi izlabot, un (pat vienkārši) pretoties savai dabai.

Tādējādi attiecībā pret prātu (domām) un sirdi (vēlmēm), kurās cilvēkam jāpilnveidojas (virzoties uz atdevi un mīlestību pret citiem), viņam nepieciešama palīdzība. Šī palīdzība atnāk Toras (labojošās gaismas) veidā. Kā sacījuši viedie: „Es radīju ļaunuma sākotni, un es radīju Toru tā labošanai”. Kad ar To nodarbojas (lai izlabotos), Tās gaisma atgriež pie avota (Radītāja).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 12. raksts „Kas ir Tora un darbs ceļā pie Radītāja”

Avots krievu valodā