Jautājums: Ja cilvēku kopš bērnības audzina reliģiskā garā un ieskaidro, ka eksistē tikai Radītājs, tad kāpēc cilvēki tic dažādiem ļaunajiem spēkiem?

Atbilde: Kā Tu vari ticēt Radītājam, kuru nekad neesi ne redzējis, ne sajutis? Vai tad var kaut ko gaidīt no cilvēka, kurš tic tikai stāstiem? Vieni man pastāstīs tā, citi – savādāk, bet ne vieni, ne otri paši savām acīm neko nav redzējuši, un arī es neesmu redzējis. Nedrīkst akli ticēt!

Tāpēc Kabala runā tikai par reālu izpratni – spriest var tikai par to, ko redz tavas acis. Nedrīkst atkāpties no šī principa.

Radītājs ir jāiepazīst, jāatklāj, nevis jānotic. Kabala saka, ka eksistē kāda augstāka realitāte, kas tev vēl ir nezināma, tā ir slēpta. Tu zini, kad skaties ar tuvredzīgām acīm bez brillēm, tad vari redzēt tikai metru no sevis, bet ar brillēm vari redzēt kilometra attālumā.

Tieši tāpat pastāv papildus iespēja vēl vairāk paplašināt savu uztveri, redzi, izpratni, sajūtu – neierobežoti! Tāpat tam pievienot jaunas īpašības, atklāt kādas jaunas dimensijas. Tas viss ir iespējams.

Tu izdari tādu pieņēmumu, gluži kā zinātnē. Tu tici kabalistiem, ka, veicot noteiktas darbības, par kurām viņi runā, var sasniegt tādu jaunu uztveri – sasniegt izzināšanu, izpratni, sajūtas, nevis vienkārši ticēt.

Tātad – kam ticu es? Es tici viņu metodikai. Es pieņemu to ar jautājuma zīmi un īstenoju praksē. Es redzu, ka šī metodika ir ļoti loģiska, tā man precīzi paskaidro, kā es varu izmainītes, pateicoties apkārtējiem, kā man jārīkojas saskaņā ar likumiem, kas pastāv dabā.

Es ticu tikai tam, ka šī metodika dos vēlamos rezultātus. Pašas darbības ir pilnībā skaidras un izskaidrojamas. Tas ir pilnīgi iespējams, ka ar apkārtējās sabiedrības palīdzību, es varu strādāt pret savu egoistisko dabu, lai sasniegtu tai pretēju īpašību. To sauc par „ticību gudrajiem”, kad es sekoju viņu padomiem.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →