Lai tikai nepaliktu uz otro gadu

Ir divi ceļi: ilgs un īss, ciešanu ceļš un Toras ceļš. Īstenībā, atrodoties uz ciešanu ceļa, es nevirzos uz priekšu, tomēr ikreiz, kad es atrodos dīkstāvē, ciešanas pakļauj mani triecieniem un atgriež uz Toras ceļa.

Tāpat arī bērns, kurš nevēlas mācīties, nokļūst „zem likteņa sitieniem”: viņam neļauj spēlēties ārā, kamēr viņš neizdarīs mājas uzdevumu, viņu atstāj uz otro gadu. Pamocījies kādu laiku, viņš aiz bezizejas apsēžas pie grāmatām. Patiesībā mūsdienu vecākiem nav tam spēka, taču Radītājam ir gan spēki, gan līdzekļi. Viņš liek mums izpildīt uzdevumus un iet uz mērķi.

Tādējādi ciešanu mērķis – virzīt mūs uz Toras ceļu. Jo labošanās iespējama tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie Avota. Taču tajā laikā, kamēr es nevēlos vērsties pie Toras, es saņemu triecienu krusu, un tie mani piespiež to darīt.

Gala rezultātā es esmu vēlme baudīt. Pietiek tikai atņemt man „rotaļlietas”, atņemt baudu, iedurt ar ciešanām – un es kā labiņais esmu gatavs uz visu.

Neko nevar padarīt, mēs esam mazi un vāji, taču mums ir tikai viens līdzeklis – izsaukt uz sevi gaismu, kas atgriež pie Avota.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: