Visu pārējo atstāj Radītājam

Vispasaules kongress „We!”, Ņūdžersija, 7.nodarbība

Jautājums: Ja iesāksies 3. pasaules karš, vai tiks kaut kādā veidā aizsargāti tie cilvēki, kuri izvēlējās garīgo ceļu? Vai visi vienādā pakāpē pārdzīvos triecienus, kurus mums nesīs Daba?

Tā kā „bez maizes nav Toras”, kā mēs varam būt pārliecināti, ka stāvoklī, kurš radies tiem, kas sekos mūsu ceļam, būs viss nepieciešamais dzīvei, lai turpinātu kabalas zinātnes izplatīšanu?

Atbilde: Mums ir jāatklāj vienīgi pastāvošais absolūtais stāvoklis – Bezgalības pasaule. Jo vairāk mēs uz to tiecamies, katrs atsevišķi vai grupa, jo tuvāk atrodamies gaismai, – līdz ar to, protams, mūsu stāvoklis ir labāks.

Taču par nākotni man ir jāuztraucas tieši tajā mērā, kādā man tiek dots nodarboties ar savu iekšējo garīgo darbu, darbu savā grupā un izplatīšanu pasaulē. Viss pārējais man ir jāatstāj Radītājam – Augstākajam spēkam.

Vienā no savām vēstulēm Bāls Sulams raksta par diviem, it kā viens otru izslēdzošiem principiem: „ja ne es sev, kas palīdzēs man” un „nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Visā, kas attiecas uz kabalas zinātnes izplatīšanu, sevis, pasaules, grupas labošanu, – cilvēkam ir jāsaka: „ja ne es sev, kas palīdzēs man”.

Taču pēc tam, kad viņš izdarījis visu, kas viņa spēkos, ir jāsaka: „nav neviena cita, izņemot Viņu”.

No „We!” kongresa 7.nodarbības, Ņūdžersija

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: