Lai izplatītu kabalas zināšanas, kabalistiem ir jāsaņem „atļauja no augšienes”. Mēs nezinām, kas tas ir, un kā tieši to var saņemt. Iesniedz pieprasījumu un gaida rezolūciju? Ņem izziņu reģistratūrā?

Īstenībā ir noteikts dvēseļu veids, kuras spējīgas novadīt augstāko gaismu līdz zemākajiem. Būtībā „atļauja no augšas” – tas ir tādu dvēseļu nosaukums.
Taču citas dvēseles uz to nav spējīgas. Kaut gan tās daudz zina, tomēr tām kā mēdz teikt, nedrīkst „vērt vaļā muti” – atklāt savu gudrību.

Kā tas var būt? Mēs taču atrodamies kopīgā sistēmā, kur visam jābūt savstarpēji saistītam.

Tomēr garīgā atklāsme nozīmē, ka es darbojos ne tiešā veidā. Gluži otrādi, es aizšķērsoju gaismu sevī, neatklājot to nevienam, un strādāju ar citām sistēmām. Tās tad arī atklāj gaismu, un caur tām atklājos arī es.

Lūk, tāpēc rabijs Šimons, Zoar Grāmatas autors, slēpts tajā kā apslēptais avots. Taču viņš atklājas caur citu sistēmu ar nosaukumu „rabijs Aba”. Tas nav cilvēks, kurš uzrakstīja grāmatu, bet tieši sistēma. Abas šīs dvēseles varēja atklāt gudrību, jo attiecās uz apkārtējo gaismu, turklāt rabijs Šimons attiecās uz tās iekšējo būtību, bet rabijs Aba – uz ārējo daļu. Šajā savienojumā tie arī darbojās: no runas izklāsta veida – līdz rakstiskam izklāstam.

Vēsturē ir nedaudz kabalistu, kurus mēs pazīstam kā grāmatu autorus vai aktīvus darbiniekus, kuri ienesa ieguldījumu gudrības izplatīšanā. Daudz vairāk kabalistu palika nezināmi: viņi neko nav uzrakstījuši, un mēs neko par viņiem nezinām. Viņi dega ar vēlmi atklāt gaismu, bet nevarēja rīkoties atklāti, jo viņu dvēseles nebija nākušas no apkārtējas gaismas.

No nodarbības pēc raksta „Viena mēra atklāšana – divu apslēpšana”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana | Add Comment →