Vēlmes ģeometrija

Jautājums: „Desmit Sfirotu Mācības” 1. daļā (arī „Dzīvības Koks”, ARI) rakstīts, ka vienmērīga, „apaļa” samazinājuma rezultā gaismā izveidojās tukša telpa, kur varēja eksistēt radījumi. Nav saprotams, kā tas viens ar otru savienojas, jo telpa ir kaut kas trīsdimensiju, bet aplis – plakans?

Atbilde: Runa iet par vienīgo radījumu, kurš bija radīts universā – par vēlmi. Vēlme var būt tukša, bet var būt arī pilna, vai daļēji piepildīta: vairāk vai mazāk.

Vēlme var būt „apaļa” – tas ir, sastāv no vairums vēlmēm, starp kurām nav nekādas atšķirības, kad neiespējams novērtēt, kura no tām svarīgāka. Izveidojas vienmērīgs aplis – visas vēlmes vienlīdzīgas.

Taču iespējams, ka vēlmes sadalītas tā, ka vienas no tām atrodas augstāk – tas ir, svarīgākas, bet citas zemāk – mazāk svarīgas.

Turklāt pastāvīgi tiek runāts tikai par vēlmi, taču bez tās ir tikai gaisma, par kuru mēs vispār nezinām, ko tā pauž pati par sevi. Mums tikai zināms, ka tā kalpoja par cēloni vēlmes radīšanai.

Reizēm tiek sacīts, ka vēlme „plakana”, uz vienas plaknes. Tas nozīmē, ka visām vēlmēm ir viena kopēja īpašība attiecībā pret novērotāju, tas ir, mani. Es lūkojos uz savām vēlmēm un redzu, ka tās nenāk no vienas plaknes – neviena netiek dota saskaņā ar kādu kritēriju.

Var tikai sacīt, ka noteiktas vēlmes attiecas uz „labo pusi” – tāpēc ka tajās vairāk zēlsirdības (Hasadim), maiguma, mīlestības, atdeves. Turklāt citas vēlmes attiecas uz „kreiso pusi”, jo tajās ir vairāk vīrišķības (Gvura), tieksme saņemt, vairāk varenuma, ierobežojumu.

Kad manas vēlmes attīstās, un es sāku noskaidrot, kura no tām svarīgāka, un jābūt piepildītai pirmām kārtām – tad starp vēlmēm sāk veidoties saprāts, kas ļauj labāk izmantot un realizēt šīs vēlmes. Taču šis saprāts darbojas tikai tajā apjomā un veidā, kādā to liek darīt šī saprāta vēlme. Pašam par sevi tam nav nekādas nozīmīguma un tas neeksistē.

Vēlmes rada saprātu. Saprāts – ārējais vēlmes apvalks, kas ļauj tai labāk iekārtoties. Saprāts, tas ir kā arhīvs, kas saglabā visus datus, visu pieredzi, uz kuras pamata palīdz vēlmei sevi realizēt.

Tādējādi visi mūsu definējumi: par plaknēm, augšup-lejup, pa labi-pa kreisi, uz priekšu-atpakaļ, par krāsām, skaņām, tūkstošiem daudzveidīgu īpašību, kuras mēs sajūtam – tās ir tikai dažādās vēlmes. Mēs eksistējam vēlmes iekšienē, kurai ir vairums veidu, un tādēļ mēs tās sajūtam kā šo realitāti. Taču kas ir realitāte? – Tā ir vēlme!

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: