Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 42. p.: Dvēseles, par kurām šeit iet runa, tās ir „mazo bērnu” dvēseles, kuras barojas ar savas mātes spēkiem, un Radītājs redz, ka ja tās iemiesosies mūsu pasaulē, sasmakos to gars un saskābs kā nederīgs vīns, un tāpēc Viņš tās savāc kopā, kad tās vēl mazas, kamēr no tām vēl nāk patīkama smarža.

Nevajag aizmirst, ka runa iet par mūsu vēlmi baudīt, kura dalās visiespējamākajās daļās. Šīs daļas iziet labošanos un tiek dēvētas dažādos vārdos: „bērni”, „sievietes”, „kalpone”, kundze”, „garīdznieks”, „viedā māceklis” un vairums citos.

Nav neviena vārda visā realitātē, Zoar Grāmatā, visā, iekļaujot šo pasauli, kas norādītu uz vēlmes formām. Kabalas zinātne ar gaismas palīdzību mums palīdz dot vērtējumu vēlmei: kas tā ir, ko no sevis pauž, kādā veidā virzīta, taisni vai pagaidām pretēji, kas tai pietrūkst, ko darīt ar visām šīm vēlmēm.

Teiksim patreiz mums paveras milzīga pasaule. Tā mēs to sajūtam. Taču tas viss ir vēlmes veidi, un ja mēs mācētu tās atšķirt, tad redzētu nevis to ārējo formu, bet iekšējo būtību – kā pagriezt katru no tām, lai virzītu uz vienotības sasniegšanu un visu kopējo atdevi. Gala rezultātā runa iet tikai par to un ne par ko citu. Zoar Grāmata skaidro mums gaismas iedarbības ceļus uz kelim/ vēlmēm, kā šīs vēlmes pakāpeniski iestājas noskaidrošanas un labošanās procesā – vai „beito” (savā laikā) ceļā, vai „ahišena”(paātrinot laiku) ceļā, ja cilvēks ir spējīgs paātrināt savu attīstību.

Lasot Zoar, katrs cilvēks apgūst, kas notiek ar viņu mērojot „beito” ceļu vai mērojot „ahišena” ceļu. Viņš redz gan to, gan citu, atkarībā no tā, kādu vēlas redzēt savu attīstību.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →