Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 31. p.: Kas notika ar šīm apspiestajām dvēselēm? No tām nāk pasaules tautu taisnie un nošķīrušies viedo mācekļi.

Nošķirtajiem viedo mācekļiem ir priekšrocība Dižā garīdznieka priekšā, tiem, kuri pieder Zemes tautai. Tie daudzkārt svarīgāki pasaulē, kaut gan Dižais garīdznieks ienāk pašās iekšējās istabās “pašā svētākajā”.

Protams, runa iet par iekšējām īpašībām un katra cilvēka vēlmēm, jo viņā atrodas arī pasaules tautas, un nošķirtie viedo mācekļi un Dižais garīdznieks, visas īpašības, kas piemīt nedzīvajam, augu, dzīvnieku un cilvēka līmeņiem, – viss iekļauts katrā cilvēkā.

Sadaļā “Realitātes uztvere” mēs apgūstam, ka visa realitāte iekļauta ikvienā cilvēkā, un ir mūsu iekšējā stāvokļa nospiedums mūsu vēlmēs, mūsu uztverē.

Proti, katrs no mums redz savu vēlmju kopu kopējā vēlmē. Tā es redzu pasauli. Es redzu miljardus cilvēku, Visumu, Zemeslodi, visu notiekošo pasaulē un starp visiem cilvēkiem – situācijas, kas katru mirkli nomaina viena otru, un tas viss noris šī “poda ar vārošo viru” iekšienē – manā vēlmē. Ne vairāk par to.

Tādējādi Zoar apraksta kopējās vēlmes – dvēseles stāvokli. Kaut gan parasti par dvēseli mēs dēvējam ne šo kopējo vēlmi, bet to daļu, kas pielīdzinās gaismai, “Radītāja daļiņu no augšienes”, – vēlmes daļu ar nolūku atdeves dēļ. Taču gala rezultātā runa iet tikai par vēlmi.

Tādējādi lasot Zoar, nevajag aizmirst, ka mēs runājam tikai par norisošo cilvēka iekšienē, viņa vēlmes iekšienē un ārpus šīs vēlmes nav nekādas realitātes. Kaut gan mēs iztēlojamies realitāti it kā tā eksistē ārpus mums un dalās divās daļās, kas tiek dēvētas “šī pasaule” un “garīgā pasaule”, taču tas viss atkarīgs no tā, kādā nolūkā atrodas vēlme – saņemšanas dēļ vai atdeves dēļ.

Tāpēc lasot Zoar, mums der pielikt pēc iespējas vairāk pūliņu, lai iztēlotos, ka viss noris tikai vēlmes iekšienē, un nav nekādas ārējās formas – tā ir iluzora.

Tā mēs skatāmies uz datora ekrānu. Kāpēc mums jāredz šis ekrāns, ja gala rezultātā mēs vēlamies strādāt ar datiem, kas tiek uzglabāti cietajā diskā? Es vēlos diskā mainīt datus, tos sakārtot. Mana dzīve – “diskā”, bet “ekrāns” – tikai tam nolūkam, lai dotajā brīdī es ieraudzītu šos datus, iedomātos tos, sazinātos ar tiem, jo man nav tiešas pieejas “diskam”, es nevaru iejaukties šajās “mikroshēmās” un “elektriskajos signālos”. Es neesmu spējīgs uz to, man nepiemīt tāda vara pār gaismām un kelim/ vēlmēm. Būtībā tā tas ir.

Tādējādi šī realitāte, kas mums atklājas, – tikai pagaidu ilūzija, lai patreiz dotu mums vismaz kaut kādu iespēju savienoties ar radījuma galveno daļu, ar šo “cieto disku” – manis un Radītāja vienotības punktu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →